201. Es ticu, Dievs, ka Tu mani saproti. 

Reiz dzīvoja kāds ebrejs. Viņš bija ļoti gudrs. Viņam gadījās nelaime. Nomira viņa sieva. Ebrejs lūdza Dievu: “Es zinu, ka mana sieva ir debesīs. Viņa perfekti ievēroja bauslību. Es esmu liels grēcinieks. Es arī gribu būt blakus savai sievai. Es ticu, Dievs, ka tu mani saproti. Palīdzi man!”

Dievs neko neatbildēja, bet ebrejs nesaprotamā kārtā kļuva par kristieti. Citi ebreji ar viņu vairs nerunāja, viņš nomira aiz bēdām un nokļuva debesīs blakus savai sievai.