20.decembris – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt (Jņ. 15:5).

Tas ir ievērības cienīgi, ka oriģināltekstā šeit ir divkāršs noliegums, kura nozīme ir: “Nenieka nespēj.” Neaizmirsīsim, ka Tas Kungs šeit saka: “Jūs nespējat darīt nenieka, pilnīgi neko.” Turklāt Viņš uzskatāmi parādīja, ko nozīmē “nenieka”, proti, kokam nolauzts zars, kas guļ zemē un sakalst, nav spējīgs nest nekādus augļus.

Kristus saka: “Kā zars nevar nest augļus, ja tas nepaliek pie vīna koka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī.” – Visas lūgšanas, dedzība, cīņas un pūles ir neauglīgas, ja neesat iepotēti Manī. Ja jūs nepaliekat Manī, jūs nevarat nest augļus, saka Kristus. Un to pašu saka apustulis: “Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt” (2. Kor. 3:5). Ja jau cilvēks nespēj kontrolēt pat savas domas, ko tad tas vispār spēj?

Apustulis saka, ka tikai no Dieva nāk laba un krietna griba. Viņš saka: “Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta” (Fil. 2:13). Un Viņš to rada pazemotajās dvēselēs, kas no saviem neauglīgajiem pūliņiem ir mācījušās, ka tās pašas nespēj darīt nenieka. Kad tās dzird un klausa Jēzus balsij, tās Viņā tiek atdzīvinātas. Bet, ja tās pašas grib cīnīties un pūlēties, pār tām turpina valdīt ļauna griba. Pieredzējis kristietis ir to sapratis.

Reiz kāds jaunāks ticības brālis žēlojās par savu nespēku cīņā un no pieredzējušā kristieša saņēma dīvainu atbildi: “Kamēr tu joprojām cīnies, tev nav iespējams šo cīņu uzvarēt!” Un, tā kā tas izklausījās pārāk ķecerīgi, pieredzējušais vīrs piebilda: “Tas nozīmē – kamēr tu pats cīnies šo cīņu un kamēr tavam ego piemīt pašpaļāvība, ka pats vari uzvarēt, tikmēr tev tas neizdosies.” Jo tev pa priekšu ir jāpazaudē visa sava pašpaļāvība.

Tad Tas Kungs nāk pie tevis un jautā: “Vai tev joprojām pietiek spēka censties? Vai tu pats vēl ko spēj?” Ja tu no sirds atbildi: “Nē, es esmu pazudis. Ar mani ir cauri!”, tad Tas Kungs saka: “Labi, tad Es varu tevi izvilkt no tavas nešķīstības un uzlikt tavas kājas uz stipra pamata, lai tu varētu droši staigāt.” Visa dzīvība, spēks un vēlme nest augļus ir atkarīga no palikšanas Kristū.

Manā sirdī ir svētīgs noslēpums – man ir draudzība ar Dievu. Dievs ir piedevis visus manus grēkus. Kristus man ir neizteicami dārgs un vajadzīgs, un nekādi grēki man netiek pielīdzināti. Es dzīvoju nemitīgā brīvībā no visas vainas, it kā es nekad nebūtu grēkojis un nekāda bauslība nebūtu dota.

Kad manā sirdī ir šāds noslēpums un Tas Kungs man ir ļoti dārgs, tad es gribu dzīvot savam Kungam un apliecināt Viņu ar vārdiem un piemēru. Un visu, kas man iepriekš likās pārāk smagi, tagad es daru ar prieku un patiku. Es gan neesmu izglābts no nešķīstās un samaitātās miesas, tomēr īsto augļus nesošo spēku es gūstu no vienības ar Pestītāju.

Tagad es pirmoreiz spēju lūgt pret visu ļauno, jo nu es lūdzu ticībā un Jēzus vārdā un nevis paštaisnos nolūkos, kas iepriekš kavēja manas lūgšanas un vairoja manas savtīgās ilūzijas. Tagad man ir visa Tā Kunga žēlastība un es meklēju vienīgi Viņa labo prātu. Tā saka Tas Kungs: “Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks” (Jņ. 15:7).

Un, ko tu negūsti un nesaņem, ejot šo ceļu un paliekot Viņā, to atstāj Viņa gudrības un labvēlības ziņā. Viņš var padarīt tevi šķīstu un svētu kā eņģeli, ja vēlas. Bet Viņš vienmēr zina labāk, kas mums der. Tu, iespējams, saki: “Svētais Dievs taču nevar man vēlēt ļaunu, un tas nozīmē, ka vainai jābūt manī, ka neesmu guvis spēku!”

Nav šaubu, ka vaina ir tevī. Bet vaina ir tieši tāda, ka mēs turpinām dzīvot pašu spēkā, nevis Viņa žēlastībā. Tāpēc Viņš ļāva sātanam tik smagi pārbaudīt Pēteri un šaustīt Pāvilu, lai mācītu viņam nelielīties (2. Kor. 12:9). Tai brīdī Pāvilam bija svētīgāk iepazīt vājību, nevis spēku.

Varbūt tas šķiet absurdi, ka tev jāpaliek Viņā un tavs paša spēks šķiet tik vājš. Taču citas izejas nav. Kur gan tu tversies? Viņš ir vienīgais, kuram pieder visa vara debesīs un virs zemes. Tikai Viņš var samīt čūskas galvu. Tikai Viņš ir nācis, lai iznīcinātu velna darbus. Tad nu centies būt ciešāk vienots ar Viņu un dzīvot arvien drošākā ticībā.