2. E.Grīslis. Pārdomas par Ap.d.2:2-4 

“Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, Un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, Un visi tika piepildīti ar Svēto Garu … ” Apustuļu darbi 2:2-4

•••

Baznīcas piedzimšanas notiek – baznīcā. Ticīgā kopībā, Dievu lūdzot un stiprinoties Dieva vārda spēkā, tiek draudzei dāvāts Svētais Gars, kopēji un katram atsevišķi. Salīdzinājums ar uguni ir brīnišķīgi skaidrs. Kā uguns iekvēlina un aizdedzina un pēc tam sakausē kopā, tā Svētais Gars atmodina, pārliecina un stiprina. Te redzam, ka ticība nav tikai noticēšana, bet pārdzīvojums, kas pārvērš pašu cilveku. Nu dzīve turpinās paliekošā kontaktā ar Dievu un ir Dieva žēlastības apgarota. Vai Jūs personīgi pazīstiet šo pārdzīvojumu? Ja nē, vai Jūs to esat meklējuši? – Dievs nevēlās, lai mēs būtu pusticīgie, kas Viņam seko kad tas pagadās. Tadēļ iedziļināšanās Dieva vārdā nav slogs, bet atveldze. Aktīva līdzdalība Dieva mīlestības darbā nav nasta, bet privilēģija. Kalpojot Dievam, mēs vairs nedzīvojam uz savu roku, bet Viņa lielajā aizgādībā un spēkā. Tā ir dzīve ar pavisam citu spožumu un jēgu! Nav dzīvē lielākas laimes par paša Dieva svētību.

• • •

Mīlais Kristu, es Tev pateicos par Tavu mīlestību un Tavu Gara spēku. Lūdzu, skaidro mani dienišķi, lai es vienmēr paliktu Tavā tuvumā, dzīvotu Tavas iedvesmes spēkā, un kalpotu Tev no visas sirds ar patiesu prieku.

Āmen.