197. E.Grīslis. Pārdomas par 2.Tim.4:7-8 

„Labo cīņu es esmu izcīnijis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis. Atliek man tikai saņemt taisnības vaiņagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos man viņā dienā, un netikvien man, bet arī visiem, kas ir iemīlējuši viņa parādīšanos.” Pāvila otrā vēstule Timotejam 4:7-8

***

Mūža vakarā der padomāt par nodzīvotiem gadiem. Laicīga plāksnē- der savest kārtībā savu laicīgo mantiņu un uzrakstīt likumīgu, derīgu testamentu. Kāda neatbildība sava darba augļus vienkārši aizmest projām! Bet visvairāk vietā ir pārdomāt par savas dzīves jēgu. Šādā sakarā vēl tagad atceros savas drudžainās pārdomas tūlīt pēc Otrā pasaules kara, kad vienu vakaru izlikās gaužam skaidrs, ka nākošo rītu šajā saulē vairs nesagaidīšu. Toreiz, neticīgs būdams, skatījos atpakaļ un visvairāk nožēloju, ka savā dzīvītē neko labu nebiju padarījis- tā likās tik tukša! Tagad kā kristīgs cilvēks saprotu, ka, mūža padarīto vērtējot, vienmēr paliks nospiests garastāvoklis. Personīgi vērtējot, esmu, protams, daudz ko savā dzīvē darījis. Bet, kad vien cilvēks pats vērtē padarīto, vienmēr liekās, ka padarīts ir maz, jo vēl gribētos ko vairāk darīt! Tā ir pareiza izjūta: nākotnes drošību mūžībā nekad necelsim uz saviem darbiem. Kas vien paļaujas uz saviem darbiem un saviem tā sauktajiem sasniegumiem, piedzīvos šaubas un nedrošību: diez, ko Dievs par visu to tagad teiks?! – Apustulis Pāvils, pretstatā, paļaujas uz savu ticību, jo tā nav viņa paša darināta, bet Dieva dāvāta. Tā darīsim arī mēs. Jau reiz Dievs mūs, Viņa necienīgus, ir apveltījis ar ticību. Paļausimies, ka savā žēlastībā Dievs mūs arī otrreiz pieņems. Uz debesīm ejot, nelielīsimies ar saviem sasniegumiem, bet smelsimies mierinājumu Kristus lielajā mīlestībā. Tad varēsim bez bažām gaidīt uz savu ticības goda zīmi, senos laikos – vainagu. Dieva lielajā mīlestībā ir mūsu mūžīgā drošība, apliecināta Kristus personā un dzīvē, un dāvāta Svētā Gara tuvības siltumā.

***

Mīļais Kristu! Es tev pateicos, ka Tu esi mani, necienīgu grēcinieku, mīlējis un par maniem grēkiem cietis krusta nāvi. Tagad es paļaujos uz šo Tavu mīlestību un lūdzos, lai Tu man palīdzētu palikt ticībā un Svētā Gara spēkā. Āmen.