19. Pasaka par to, kāpēc Ādamam bija vajadzīga Ieva 

Reiz Dievs jautāja Ādamam: “Kāpēc tu nedraudzējies ne ar vienu no zvēriem, ko es tev esmu radījis?”

Ādams atbildēja: “Viņi mani nesaprot.”

“Es tevi saprotu,” teica Dievs, “bet tu arī man nevēlies visu stāstīt.”

“Tu esi daudz lielāks un svētāks par mani,” Ādams teica. “Man gribas kādu sev līdzīgu.”

“Tu nespēsi atrast nevienu, kas saprot tevi tā kā es,” Dievs teica Ādamam.

“Es jūtos vientuļš,” Ādams atbildēja. “Es neesmu Dievs. Mēs tomēr esam dažādi.”

“Mēs esam nedaudz līdzīgi,” Dievs iebilda.

“Man patīk, kad es jūtos kā Dievs starp zvēriem, bet es jūtos kā viens no viņiem tavā priekšā.”

“Es nezinu, ko tev atbildēt,” teica Dievs. “Es radīšu vēl vienu tādu kā tu.”

Un Dievs radīja Ievu.