19.oktobris – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību (Ps. 103:4).

Kad Dievs piedod cilvēkam visus viņa grēkus un dziedina visas viņa kaites, tad viņš ir ne tikai glābts no Dieva dusmām un pazudināšanas, bet arī kļūst par neaptveramās, dievišķās mīlestības objektu. Šī mīlestība ir augstāka par visu prātu un saprašanu. Viņš apskauj cilvēku ar tādu sirsnīgu mīlestību, kāda ir maigai māmiņai pret savu bērnu vai mīlošam līgavainim pret savu līgavu.

Tā ir pati brīnišķīgākā lieta, ko Dievs ir atklājis Savos Svētajos Rakstos. Bībelē par to ir daudz jauku vārdu. Pats Kristus skaidri saka, ka debesīs būs liels prieks par vienu grēcinieku, kas atgriežas, un tēvam būs liels prieks par pazudušo dēlu, ko tas no jauna atguvis. Jesajas grāmatā 62:5 sacīts: “Jo, kā jauneklis apprecas ar jaunavu, tā tavi bērni vienosies ar tevi, un, kā līgavainis priecājas par savu līgavu, tā tavs Dievs priecāsies par tevi.”

Un pats Kungs saka par Saviem ticīgajiem: “Jā, Es priecāšos darīt tiem labu.” Vai arī: “Un Es slēgšu ar tiem mūžīgu derību, ka Es nemitēšos tiem labu darīt un likšu Savu bijību tiem sirdī, lai tie nekad neatkristu no Manis un nepaliktu Man atkal neuzticīgi. Es priecāšos tiem labu darīt un dēstīšu tos šinī zemē, uzticībā būdams pie tiem ar visu Savu sirdi un dvēseli” (Jer. 32:40–41). Un vēl Tas Kungs saka: “Ko lai Es tev daru, Efraim, un tev, Jūda? .. Jo Man ir prieks par mīlestību un ne par upuriem” (Hoz. 6:4, 6).

Mateja evaņģēlija 9. nodaļā Kristus nepārprotami atklāj Dieva sirdi un ar lielu mīlestību apskauj visus, kas nāk pie Tā Kunga, pat ļoti necienīgus grēciniekus. Jo, kad farizeji kurnēja pret Viņa lielo laipnību pret muitniekiem un grēciniekiem, Viņš atbildēja: mācieties, ko tas nozīmē – “Man patīk žēlastības, nevis upuris.”

Kas tic Viņam, pat ja būtu visnešķīstākais muitnieks un grēcinieks, tūdaļ tiks sirsnīgi mīlēts. Un nu cilvēks visu turpmāko dzīvi tiks nests žēlsirdīgā Dieva klēpī un pasargāts no visa ļauna. Viņa dvēsele uz visiem laikiem ir brīva no mūžīgā posta, jo viņš ir ticis sava radinieka izglābts, un šis radinieks – “Goel”, mūsu Pestītājs, – tikpat žēlīgi rūpēsies arī par viņa laicīgo dzīvi. Kā ar zelta kroni to no visām pusēm izpušķos un vainagos Dieva svētība un labdarība. To nozīmē vārdi: “Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību,” jo ebreju vārds “izglābj” nozīmē to, ka radinieks par saviem piederīgajiem rūpējas, viņus izglābjot.

Arī turpmākie vārdi mūsu psalmā liecina par tām pašām Dieva žēlastības pilnajām rūpēm. “Viņš bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām, tā ka atjaunojas kā ērglis tava jaunība.” Kā ērglis tiek atjaunots, kad pazaudē savas vecās spalvas un to vietā iegūst jaunas, tā arī mēs tiekam atjaunoti, kad Tas Kungs atspirdzina mūsu dvēseles ar Savu mierinājumu. Bet, ja Tas Kungs mums nedod ticības dāvanu, mēs paši nespējam gūt īstu iepriecinājumu un mieru. Viņš ir mūsu ticības Devējs un Piepildītājs. Turklāt, ja kāds mūs netaisni tiesā vai apspiež, Tas Kungs tiesā taisni, aizstāv un iestājas par mūsu lietu. Gluži kā sacīts: “Tas Kungs piešķir taisnību un tiesu visiem apbēdinātiem.”

Tā, piemēram, kad mūsu augsti godājamie ienaidnieki sagādā mums rūgtus brīžus, izkropļo mūsu vārdus un nekautrīgi sauc mūs par ķeceriem un viltus kristiešiem, mēs ciešam klusu, kaut bieži spētu atspēkot viņu ķengas. Mēs ciešam klusu un izturamies līdzīgi “kurlam, kas nedzird, un mēmam, kas neatdara savu muti” (Ps. 38:14).

Dievs arvien vada un izšķir mūsu lietu tik brīnišķīgi, ka tā tiek svētīta, bet mūsu ienaidnieki aizvien vairāk atklāj savu īsto būtību. Tā ir vienīgi Tā Kunga uzticība, ja spējam ticēt, paļauties un gaidīt uz Viņu. “Tas Kungs piešķir taisnību un tiesu visiem apbēdinātiem.” Cik žēlastības un uzticības, un laipnības pilni Tas Kungs izturējās pret Mozu un Israēla bērniem? “Viņš Mozum atklāja Savus ceļus un rādīja Israēla bērniem Savus darbus” (Ps. 103:7).

Nu mēs esam ļoti privileģēti, jo zinām Dieva gribu un nodomu. Pats Dievs mums Sevi atklājis virs zemes. Viņš pats ir runājis un darījis zināmu, kāda ir Viņa griba attiecībā uz mūsu glābšanu. Turklāt Viņš ir atklājis Sevi kā pats visuvarenais Radītājs. Ja vien to kārtīgi pārdomāsim, mēs nestaigāsim apkārt prātodami un minēdami, kāda ir Dieva griba un nodoms pie mums. Nē, mums ir jāskatās tikai Dieva vārdā, kur mēs redzēsim Viņa ceļus un Viņa sirdi. Tur mēs nonāksim pie pilnīgas pārliecības par Dieva attieksmi pret mums, it kā spriedums jau būtu pasludināts. Tāda ir lielā žēlastība!