19.decembris – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir

jūsos (Rom. 8:11).

“Viņš arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas.” Šie vārdi mums vēsta, ka tas pats mūsu zemes ķermenis, ko reiz guldīs kapā, Dieva visvarenības spēkā tiks atgriezts dzīvībā, pārvērsts un apskaidrots. Šīs lietas jau bija atklātas Ījabam. Viņš sacīja: “Un pēc tam, ja arī mana āda būs saplosīta gabalos un es būšu bez miesas palicis, es tomēr skatīšu Dievu” (Īj. 19:26). Un pravietis Jesaja saka: “Vai Tavi mirušie dzīvos, arī manējo mirušās miesas? Jā, tie celsies augšā! Mostieties un gavilējiet, jūs, kas dusat pīšļos! Jo Tava rasa ir kā zaļojoša lauka rasa; zeme mirušos atkal atdos dienas gaismai” (26:19).

Pēdējā dienā ikviena dvēsele tiks atkal savienota ar savu ķermeni, kurā šīs dzīves laikā mēs esam kalpojuši labam vai ļaunam, Dievam vai velnam. Un, kā pašreizējā laikā ķermenis ir bijis dvēseles instruments, tāpat līdzīgi tas būs arī tad, kad pienāks nākamās pasaules sods vai alga. Viss būs atkarīgs no tā, vai cilvēks dzīvojis tumsas valstībā un kalpojis grēkam, vai arī dzīvojis Kristus valstībā un Viņa dēļ darījis labu.

Tur augšāmceltās miesas tiks pārvērstas un piemērotas mūžīgai dzīvei. Iznīcīgais tērpsies neiznīcīgajā. Un tie, kas savienoti ar Kristu, taps līdzīgi Kristus apskaidrotajam ķermenim. Pašreizējā laikā tie nes pirmā Ādama veidolu, kas ir no šīs zemes un tāpēc iznīcīgs. Bet augšāmcelšanā viņi nesīs otrā Ādama veidolu, kas ir debešķīgs.

Vēstulē filipiešiem 3:21 par Kristu mēs lasām: “Kas pārvērtīs mūsu zemības miesu, līdzīgu Savai apskaidrotai miesai, ar spēku, kurā Viņš arī spēj Sev pakļaut visas lietas.” Kad Kristus kalnā tika apskaidrots, “Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma” (Mt. 17:2). Tāpat arī “taisnie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā” saskaņā ar Kristus vārdiem Mateja evaņģēlija 13:43.

Lai Dievs vairo mūsu ticību! Augšāmcelšanās noslēpums un godība sniedzas pāri par cilvēka prātu un saprašanu. Ja cilvēks pieķersies savam prātam, viņš paliks tumšā neticības un šaubu naktī. Šeit galvenais ir zināt, vai tu tici, ka Viņš ir visvarens un uzticams, un tad tu arī zināsi, kas notiks pie augšāmcelšanās. Bet, lai apjaustu šīs lietas, pēc ticības dāvanas būs jālūdz vairāk kā tikai vienu reizi.

Tas ir labi un pareizi, ka tu tici dvēseles nemirstībai, bet svarīgi ir ticēt visam Dieva vārdam un neizvēlēties vienīgi to, kas tev liekas saprātīgi, visu pārējo apšaubot. Ja tu tā rīkojies, tu jau esi atkāpies no ticības ceļa un vairs netici Dieva vārdam, bet seko savam samaitātajam prātam un domām.

Ne jau par dvēseli, bet par miesu Tas Kungs pasludināja: “Tāda ir Mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un Viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība un Es viņu celtu augšā pastarā dienā” (Jņ. 6:40). Varbūt tev ir grūti saprast, kā iespējams celt augšām miesas, kas jau ir sadalījušās vai sadedzinātas? Varbūt tu nesaproti, kā tas iespējams, ka jūra atdos savus mirušos? Bet labāk padomā, kā Dievs ir radījis visu no nekā? Kas Viņam deva materiālu, lai radītu visas lietas?

Lūdzu, atbildi uz jautājumu, ko Viņš uzdeva Ījabam: “Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju?” (38:4). Zemojies augstā un svētā Dieva priekšā. Atzīsti, ka tu neko nesaproti. Atzīsti, ka Viņš ir visvarens un dara brīnumus. Lūdz, lai Viņš dod tev atziņu. Un pēc tam uzlūko visu, ko Viņš mūsu labā darījis. Viņš ir sūtījis mums Savu Dēlu, Savu Vārdu, Savus Sakramentus, Savu Garu.

Vai tas viss neliecina, ka Viņš taisās apskaidrot un pagodināt gan mūsu miesu, gan dvēseli? Un tev jāatzīst, ka Viņš, “kas no miroņiem paaugstinājis mūsu Kungu Jēzu, lielo avju ganu, mūžīgās derības asiņu dēļ” (Ebr. 13:20), vedīs laukā arī Savu ļaužu miesas – Sava Gara dēļ, kas tajos mājo. Augsti slavēts mūžīgi lai Viņa godības pilnais vārds!