186. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Tim.4:12 

„Neviens lai nenicina tavu jaunumu, bet topi tu par paraugu ticīgiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā.” Pāvila pirmā vēstule Timotejam 4:12

***

Sirmas galvas pazīst senatni, par to bieži vien nav jādebatē – ja nu vienīgi, kur mums kas piemirstās un tad mēs pastāvam uz savu „tā bija”, kaut patiesībā tā nemaz nebija. Tāpat mums, sirmām galvām, var prasīt par senām tradīcijām un ieražām. Parasti mēs dosim ļoti labas atbildes, kā mēs to agrāk esam baznīcā darījuši. Bet tieši tādēļ, ka pagātnes atmiņas var būt svvētīgas, mēs, vecās paaudzes cilvēki, reizēm iedomājamies, ka tādēļ jauniem no mums vienmēr jāmācās, vai precīzāk, ka mēs vienmēr varam jaunos pamācīt, mācīt un nokritizēt. Apustulis Pāvils ir citādās domās. Reliģija savā būtībā ir tagadnes lieta, proti, pašreizējā dvēseles saskarsme ar Dievu. Te nekādas sevišķas atmiņas nav nepieciešamas. Ja ir ticības karstā liesma, ja netrūkst mīlestības siltuma, tad Jēzu Kristu var apliecināt jo izveicīgi kā jauns tā vecs. Un vienu otru reizi jaunam ir vairāk degsmes, enerģijas, pacietības un uzņēmības. Vienu otru reizi jaunie mums ir priekšā! Par to, mīļie draugi, tikai priecāsimies. Nebūsim tie ieskābušie kritizētāji, kam jaunie nekad un neko nevar izdarīt pa prātam. Dosim laiku, nāks pieredze! Bet nenicināsim, nenoliksim, nesarūgtināsim. Jo mums ir tikai viena vienīga jaunā paaudze. Ja to no sava vidus izsaldēsim, tad paliksim vieni un vientuļi!

***

Mīļais Debesu Tēvs! Tu, kas dzīvo mūžībā un esi visu ko pieredzējis, pasargā mūs, lai mēs sava mūža pieredzi neuzskatītu par pārāk lielu gudrību. Vadi mūs, lai mēs kopā ar jauno paaudzi sekotu Tava vārda vadībai, vēstij un svētībai. Āmen.