185. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Tim.2:11-12 

„Sieva lai klusībā mācās visā padevībā; Taču mācīt es sievai nepieļauju, nedz valdīt pār vīru, bet viņai jāturās klusībā.” Pāvila pirmā vēstule Timotejam 2:11-12

***

Pāvils par sievietēm nejūsmoja; kaut viņš visā visumā uzmanīgi atkārtoja Kristus mācību, uzsverot visu cilvēku būtisko vienlīdzību, reižu reizēm viņš tomēr izsaka savas domas, kas atspoguļo tā laika aizspriedumus. Šeit sastopamies ar šādas nostājas labu piemēru. Apustuļu darbos 2:17 apustulis Pēteris citē seno pravieti Joēlu, svētā pārliecībā, ka tagad redzam pravietojuma piepildījumu: „Jūsu dēli un jūsu meitas pravietos!” Bet Pāvils ieteic sievām stāvēt klusu – viņas nedrīkst baznīcā mācīt! Bet kā tad var pravietot, ja jāstāv klusu?! Protams, to nevar. Tapēc, Bībeli lasot, nevar katru pantiņu iztulkot pilnīgi burtiski, bet ir jācenšas skatīties pēc kopskata, ņemot priekšzīmi no evaņģēlija mācībām. Un tad atrodam, ka augšāmcēlušos Kristu pašas pirmās sastop sievietes un par to liecina! Pretēji jūdu paražām, kas sievietēm neļāva būt par lieciniecēm tiesā, kristīgā ticība pašā iesākumā pirmo vietu ierāda šīm sekotājām – lieciniecēm! Acīm redzot, Pāvils ar savu padomu Timotejam ir pāršāvis pār strīpu. Neteiksim, ka viņš ir tieši kļūdījies. Varbūt Timotejam rakstot, Pāvils domāja par viņiem abiem pazīstamu situāciju, kur šāds vispārinājums bija vienīgais līdzeklis apturēt kādu sevišķi balamutīgu un neprātīgu sievieti. Tikai mums ir žēl, ka līdzīgs gadījums Pēterim negadījās arī attiecībā uz kādu glupu vīrieti, kas arī runā vairāk nevietā kā vietā. Arī tādu netrūkst! Tādēļ šodien mēs baznīcā vairs neskatāmies, vai tas ir vīrietis vai sieviete, bet vai tam cilvēkam ir ko teikt, Kristu slavējot!

***

Mīļais Kristu! Palīdzi man izsargāties no tukšas runāšanas, publiskas izgāšanās un Tava svētā vārda negodināšanas! Āmen.