Nabaga ļaudis
Tu taču paglāb,
bet augstprāšiem
liec nodurt skatu,
(29) Tu taču iededz
manu gaismekli, KUngs!
Mans Dievs dara gaišu
manu tumsu!
(30) Ak, ar Tevi
es satriecu karapulkus,
ar manu Dievu
es lecu pār vaļņiem!
(31) Lūk, Dievs,
Viņa ceļš taisns!
Kunga sacītais
piepildās,
vairogs Viņš visiem,
kas tveras pie Viņa!
(32) Kurš gan ir Dievs-
kā vien Kungs,
un kurš klints-
kā tik mūsu Dievs?
(33) Dievs, kas man
apjozis
spēku
un darījis taisnu
manu ceļu,
(34) kas man devis
kājas kā stirnai,
manās augstienēs
darījis mani stipru!
(35) Viņš manām rokām
mācīja karot,
liekot vara loku
maniem delmiem!
(36) Tu devi man
Savu glābēja vairogu,
Tava labā roka
balstīja mani,
un Tava gādība
mani paaugstināja.
(37) Tu devi plašumu,
kur man staigāt,
ka neļogās
mani stilbi.
(38 ) Es vajāju naidniekus
un panācu tos,
un negriezos atpakaļ,
tiekams tie kauti,
(39) es satriecu tos,
ka tie necēlās,
tie saļima
man zem kājām.
(40) Pirms kaujas Tu man
apjozi spēku,
Tu nolieci dumpiniekus
manā priekšā,
(41) Tu naidnieku sprandus
pavērsi man,
un, kas mani nīda,
tos es iznīdēju.
(42) Tie palīgu sauca,
bet glābēja nebij,
un Kungu,
bet Viņš neatsaucās!
(43) Es samalu tos
kā putekļus vējā,
kā dubļus ielās
tos samīdīju.
(44) Tu paglābi mani
no ļaužu ķildām,
Tu mani noliki
ciltīm par galvu,
tautas, ko nepazinu,
man kalpo!
(45) Kā tie padzirda,
tā tūliņ padevās-
svešuma dēli
lišķēja man.
(46) Svešuma dēli
sabīlojās,
no saviem cietokšņiem
grīļojās laukā.
(47) Dzīvs Kungs!
Svētīta mana klints!
Cildināts
mana glābiņa Dievs!
(48) Dievs, kas dāvājis
atmaksu man
un pakļāvis
tautas man,
(49) kas patvēris mani
no ienaidniekiem!
Ak, Tu pacēli mani
pār pretiniekiem,
no varmākām
Tu paglābi mani,
(50) tādēļ slavēšu Tevi
starp ciltīm, Kungs,
un dziedāšu
Tavam Vārdam!
(51) Tas diženi paglābj
Savu ķēniņu
un Savam svaidītam
dod žēlastību,
Dāvidam un viņa sēklai
uz mūžiem!
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 77 mēn.
Astere / pirms 79 mēn.
Jānis / pirms 79 mēn.
guntabl / pirms 81 mēn.
Armands / pirms 81 mēn.