18. dziesma (1.-27.pants) 

Korvedim. Kunga vergs Dāvids

sacīja Kungam šīs dziesmas

vārdus dienā, kad Kungs viņu glāba no

visu viņa naidnieku delnas un no Saula

rokas.

(2) Viņš teica:

Es mīlu Tevi, Kungs,

Tu mans spēks,

(3) Kungs,

Tu mana radze

mans cietoksnis

un mans glābējs!

Mans Dievs,

mana klints,

uz kuras tveros,

mans vairogs,

mans glābšanas rags

un mana kalnu pils!

(4) Es piesaucu Kungu,

kam pienākas slava,-

no maniem naidniekiem

es glābts!

(5) Turēja mani

nāves saites,

gāzās pār mani

posta straumes,

(6) pazemes saites

apņēma mani,

saņēma mani

nāves slazdi,

(7) savās bēdās

es saucu Kungu,

savu Dievu

es palīgā saucu.

Viņš Savā pilī

izdzirda manu balsi,

mans palīgā sauciens

Tam nāca ausīs-

(8 ) tad grīļojās

un līgoja zeme,

kalnu pamati kūļājās

un purinājās,

jo Viņam bij dusmas.

(9) Cēlās dūmi

no Viņa nāsīm,

rijēja uguns

Viņam no mutes,

liesmu dzirkstis

Viņam pa priekšu!

(10) Viņš atvāza debesis

un nāca lejā-

negaisa mākonis Viņam

zem kājām!

(11) Ķerubā jāšus

Viņš laidās,

Viņš šāvās

ar vēja spārniem,

(12) Viņš sedzās tumsu

visapkārt Sev,

jumās mākoņvāliem,

melniem no ūdens,

(13) zibšņi Tam priekšā

mākoņus šķēla!

Krusa

un uguns dzirkstis!

(14) Ducināja

debesis Kungs,

Visaugstais dārdināja

Savu balsi!

Krusa

un uguns dzirkstis!

(15) Viņš laida bultas

un šķieda tās,

un zibeņus svieda

un kliedēja tos.

(16) Kļuva redzamas

ūdeņu gultnes,

vaļā atsedzās

pasaules pamati-

no Tavas rašanās, Kungs,

no Tavu nāšu dvašas!

(17) Viņš sniedzās no augstumiem,

ņēma mani,

izrāva mani

no lielajiem ūdeņiem,

(18 ) izglāba mani

no naidnieka stiprā,

no maniem nīdējiem,

pārlieku vareniem.

(19) Tie man uzbruka

posta dienā,

taču Kungs

bija mans balsts!

(20) Viņš izveda

mani plašumos,

Viņš izglāba mani,

jo mīlēja mani.

(21) Kungs man atdarīja

pēc manas taisnības,

pēc manu roku šķīstības

mani atalgoja,

(22) jo es staigāju

Kunga ceļus

un nenoklīdu

no sava Dieva-

(23) visi Viņa lēmumi

manu acu priekšā,

no Viņa likumiem

novērsies neesmu!

(24) Es biju krietns

pret Viņu

un sargājos

darīt grēku-

(25) atalgoja Kungs mani

pēc manas taisnības,

pēc manu roku šķīstības

Viņa acu priekšā!

(26) Uzticīgajam

Tu esi uzticīgs

un krietnajam

atdari krietnu,

(27) pret sirdsšķīsto

Tu esi sirdsšķīsts,

pret viltnieku

Tu proti viltu.