173. Vientuļais farizejs un prostitūta 

Reiz dzīvoja kāds farizejs. Viņš nebija sevišķi pedantisks, bet augsti cienīja Mozu, tāpēc citi viņu respektēja. Reiz viņu uzrunāja kāda prostitūta.

„Vai Dievs mūs mīl?” viņa jautāja.

„Dievs mīl visus,” farizejs atbildēja.

„Kāpēc tad viņš izdzina Ādamu no paradīzes?” sieviete jautāja

„Kur tas ir rakstīts?” farizejs jautāja.

„Tā runā,” sieviete iebilda.

„Ir rakstīts: „Viņš sauca: Ādam, kur tu esi?”” vecais farizejs mierīgi iebilda.

„Dievs laikam nemīl Ievu,” sieviete teica. „Viņa pie visa vainīga.”

„Kur tas rakstīts?” farizejs mierīgi jautāja.

„Tā runā.”

„Ir rakstīts- tā ir miesa no manas miesas un kauls no mana kauls,” vecais farizejs mierīgi paskaidroja.

„Runā, ka paradīzē dzivojot riebīgā čūska,”sieviete teica.

„Ir rakstīts, ka tur ir skaisti,” farizejs mierīgi atbildēja.