171. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Tesal.1:6-7 

„Un jūs kļuvāt par maniem un Kunga Kristus sekotājiem, uzņemdami sludināto vārdu Svētā Gara priekā, panesdami daudz spaidu. Un tā kļūdami par priekšzīmi visiem ticīgajiem Maķedonijā un Achajā.” Pāvila pirmā vēstule tesaloniķiešiem 1:6-7

***

Varbūt, ka iepriekšējā pantā Pāvils tik daudz nerunā par savu augšanu, kā ievada pārdomas par tesaloniķiešu lielisko nobriedumu. No sākuma nevarēja ne pārspļaut pār lūpu, un tagad liecība skan kā varens vara zvans vakara klusumā! Tā tas notika ar tesaloniķiešiem un tā tas var notikt arī ar Jums. Protams, iesākumā ir ļoti grūti liecināt par Kristu. Arī vēlāk tas nav viegli. Vispār jāsaka, ka mēs nekad nekļūstam eksperti ne liecināšanā, ne sprediķošanā, ne arī Dieva lūgšanā – jo Viņš ir tas, kas galu galā padara šo darbu un no mūsu vājajām pūlēm izveido kaut ko vērtīgu un paliekamu. Šeit, galvenais, nebaidīsimies no kļūdām! Nekļūdās tikai tas, kurš gluži nekā nedara, bet sildās kā suns saulgozī. Protams, mēs nemēģināsim kļūdīties par varītēm. Mūsu uzdevums nav citus mēģināt atbaidīt no Kristus, bet viņus Kristum pieaicināt. Bet pārāk nebažīsimies, savu darbu darot. Darīsim, ko varēsim, vairāk jau no mums nevar prasīt. Tajā pašā laikā savā kalpošanā ieliksim visu savu sirdi un dvēseli, tā kā to no kārtīga latviešu cilvēka var sagaidīt.

***

Mīļais Jēzu! Uzturi manu goda prātu, lai es Tev kārtīgi sekotu un ikdienas no Tevim meklētu Tavu svētību un vadību. Tev sekojot „pēc atmiņas”, es bieži noeju neceļos. Māci man sekot Tev pēc Tavu vārdu skaidrības un spēka. Āmen.