170. Pasaka par ziņkārīgo zilonīti, kuram interesēja pasaules gals. 

Reiz dzīvoja zilonītis, kurš bija ziņkārīgs. Viņam jau bija garš snuķis, un viņš zināja, ko krokodils ēd brokastīs. Viņš vispār diezgan daudz zināja. Viņš nemitīgi Dievam kaut ko jautāja, un Dievs uz visiem viņa jautājumiem atbildēja. Bet bija viens jautājums, uz kuru Dievs vienmēr izvairījās atbildēt.ĒŅĢeļi. Viņš nemitīgi atkārtoja zilonītim:

“Tavs snuķītis tur ir par īsu.”

“Mani interesē, ko brokastīs ēd eņģelis Gabriēl,” zilonītis vaicāja uz žēli skatījās Dievam acīs.

“Gabriēls un visi pārējie šobrīd gatavo pasaules galu,”Dievs zilonītim atbildēja.

“Kas ir pasaules gals?” zilonītis Dievam jautāja.

“Tas ir tad, kad tā, ko tu redzi , vairs nav.”

“Un kas tad ir?” zilonītis jautāja.

“Tad ir tas, ko tu neredzi, bet kas ir tik sakaists, ka tu to nedrīksti redzēt, dzīvs esot,”Dievs atbildēja.

“Kāpēc?” ziņkārīgais zilonītis jautāja.

“Tā jau ir cita pasaka,” Dievs atbildēja.