169. E.Grīslis. Pārdomas par Kol.4:16 

„Kad jūs šo vēstuli būsiet izlasījuši, parūpējieties, lai tā tiktu lasīta arī Laodiķejas draudzē, bet to, kas nāks no Laodiķejas, lasiet arī jūs.” Pāvila vēstule kolosiešiem 4:16

***

Kristīga rakstniecība prasa darbu un atbildību. Ne tikai senos laikos, bet arī šodien nav nemaz tik vienkārši kaut ko uzrakstīt. Protams, Pāvils rakstīja intensīvā Svētā Gara iedvesmā. Bet vai šāda iedvesma būtu tikusi iedota cilvēkam, kas no visas savas ticīgās sirds un kristīgās dvēseles šādu iedvesmu nemeklētu? Katrā gadījumā modernos laikos mēs rakstam tikai pārdomas par Svētiem Rakstiem, ne pašus Svētos Rakstus – bet arī tur ir nepieciešama zināma Dieva svētība un paša pacietība savākt avotus, rakstīt un pārrakstīt. Maizes darbu strādājot, rakstīšana latviski iznāk pavēlāk vakaros. Kad darbs ir beidzot uzrakstīts, tad tas iet tautā pateicoties izdevēja gatavībai riskēt savus līdzekļus. Tas šajos laikos nav vienkāršs pasākums! Beidzot grāmata nonāk lasītāja rokās. Ar to stāsts nebeidzas, jo lasītājam ir zināma atbildība kā kristīgam cilvēkam. Ja grāmata ir gājusi pie sirds, tad pienākas mudināt, lai arī citi šo grāmatu pirktu un lasītu, ne tikai liktu draudzes bibliotēkā. (Padomājiet, ja katra draudze iegādātos tikai vienu vien grāmatu, ieliktu to bibliotēkā dalīties, tas būtu velti gaidīt, lai varētu iznākt nākošā grāmata, jo ar mazu pārdoto grāmatu skaitu tālāk iespiešana kļūtu neproduktīva). Kopsavilkumā, mūsu laikos atbildība par kristīgu rakstniecību ir trīskārtēja: autoram, izdevējam un Jums, cienīto lasītāj.

***

Mīļais Debesu Tēvs! Izlej savu žēlastības garu pār mums, lai mūsu vidū neapsīktu ticīga rosība, lai mums pietiktu spēka rakstīt, izdot, pirkt un lasīt – Tev par godu un mūsu tautai par svētību. Āmen.