168. E.Grīslis. Pārdomas par Kol.4:5 

„Izturaties gudri pret tiem, kas nepieder pie draudzes; izmantojiet šo laiku.” Pāvila vēstule kolosiešiem 4:5

***

Labāku padomu nevar iedot- būt gudriem! Pāvils neiesaka būt viltīgiem vai lišķīgi mēģināt ārpusē stāvošos piesaistīt draudzei. Nedz arī viņš māca būt nekautrīgi neatlaidīgiem. Tāpat ne vārda, kā ārpus draudzes esošiem ar steigu darīt zināmu, ka elle uz viņiem jau gaida! Beidzot ir skaidrs, ka ārpus draudzes esošos nevar arī vienkārši ignorēt – laiks ir jāizmanto, kaut kas ir jādara, izdevību nedrīkst nogulēt! Bet kas mums katram ir tieši jādara, to Pāvils nepasaka nekādā specifiskā un tiešā norādījumā. Viņš tikai mūs aicina būt gudriem. Liekās, ka tā ir ļoti gudra nostāja. Visas situācijas nav vienādas. Vienādi neesam arī mēs. Katram cilvēkam ir jāpieiet respektējot viņa īpatnību un dzīves pieredzi. Tādēļ dot šabloniskus evaņģelizācijas priekšrakstus būtu nevietā. Tajā pašā laikā šādu evaņģelizāciju neuzsākt būtu skaidrs pierādījums mūsu pašu mazticībai vai pat varbūt neticībai. Jo no pilnas sirds mute runā, ticības un prāta vadīta. Ja sirds ir tukša, tad var paraustīt plecus un atrast brīnišķīgus attaisnojumus, kādēļ es nevaru stāties kontaktā ar tiem, kas pie draudzes pašreiz vēl nepieder. Kā tā lieta sastāv ar mūsu sirdīm? Vai tās ir pilnas, pustukšas, tukšas kā izslaucīts šķūnis? Te neatbildēsim ar vārdiem, bet norādīsim uz saviem darbiem pie draudzes nepiederošo iesaistīšanā.

***

Mīļais Pestītāj! Es Tev pateicos, ka esmu izglābts no mūžīgās pazušanas un drīkstu gaidīt uz debesu valstības prieku. Māci manu sirdi tavā gudrībā, lai es vēlētos un prastu savā pestīšanas priekā dalīties. Āmen.