166. E.Grīslis. Pārdomas par Kol.3:14 

„Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” Pāvila vēstule kolosiešiem 3:14

***

Pāvils ļoti ieskatīgi apzinās, ka savam stāstījumam nedrīkst pazaudēt galveno punktu – citādi visa runāšana kļūs haotiska un neskaidra. Tāpat ir arī ar dzīvi. Bez mīlestības mūsu esmes kodols ir tukšs kā tārpu izēsts rieksts. Ar mīlestību mums ir saturs mūsu dzīvē. Tas jo sevišķi jāņem vērā baznīcas darbā. Reizēm tā notiek, ka viens otrs gaužam sirsnīgs cilvēks uz baznīcu vienkārši neiet. Neteiksim, ka tad šī sirsnība ir liekuļota. Ir cilvēki, kuru mīlestība baznīcas dzīvē ir dabūjusi saskarties ar saltumu, kašķību un ārišķību, un tāpēc viņi ir pamazām nākuši pie pārliecības, ka visa tā baznīcas runāšana par mīlestību ir tukša. Žēl, gaužam žēl. Jo, kaut arī patiesa, bet mājas kārtībā audzēta mīlestība ir trausla. Arī neviens sportists netrenējas tikai viens pats; katrā gadījumā panākumi sportā ir redzami vienīgi salīdzinot ar citiem. Arī baznīcas kopība dod šādu iespēju sacensties mīlestībā. Tā parāda līdzjūtības, izpalīdzības un ziedošanas iespējas – situācijas, kur mēs varam dot no sevis. Šādas situācijas palīdz mūsu mīlestībai augt un nobriest. Tāpat brīžos, kad mūsu pašu mīlestība kļūst vārga, citu cilvēku gatavība mūs turpināt mīlēt, var mums palīdzēt palikt sirsnībā un svētcerē.

***

Mīļais Jēzu Kristu! Lūdzu, palīdzi man izvairīties no pārliecīgas paštaisnības. Kaunini mani, kas es sāku justies pārāks par citiem. Tu, kas esi mani mīlējis, kaut esmu Tavas mīlestības necienīgs, stiprini manu vājo mīlestību, lai es mīlētu un netiesātu, bet sirsnībā būtu vienmēr gatavs izstiept roku. Āmen.