165. E.Grīslis. Pārdomas par Kol.3:12-13 

„Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir, ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.” Pāvila vēstule kolosiešiem 3:12-13

***

Ko nevar celt, to nevar nest, vai nē? Tāpat arī zināma pieredze celsmē ir nepieciešama, lai mēs spētu panest citus cilvēkus. Ja mums trūcis svētceres pārdzīvojumu un ja esam vairījušies no gara celsmes situācijām, tad parasti būs gaužam grūti panest un paciest citus, mums nesimpātiskus cilvēkus. Tas nenozīmē, ka kristīgā vidē un baznīcas paspārnē mēs spējam paši sev iemācīt sirsnīgu līdzjūtību, laipnību, pazemību, lēnību un pacietību. Tās ir Dieva dāvanas, kas pamazām izaug mūsu sirdī, kad esam sastapušies ar Jēzu Kristu un pateicībā pieņēmuši Viņa mums dāvāto grēku piedošanu. Un neteiksim, ka Kristus ar mums neko nespēj iesākt. Tā ir Viņa specialitāte! Cik mēs arī nebūtu dvēselē sabozušies un paštaisni ķildīgi, Kristus žēlastības saules spēks var mūs atkausēt, atsildīt un ieradināt sirsnībā. Tādēļ meklēsim, ne tikai lai mēs mācītos par Jēzu Kristu, bet lai mēs pašu Jēzu Kristu personīgi piedzīvotu un Viņa svēto klātbūtni izjustu savas dvēseles dziļumos. Jo Kristus nav attāluma, bet tuvības Pestītājs! Viņš, mums mūsu grēkus piedevis, prot mūs salīdzināt ar mūsu līdzcilvēkiem.

***

Mīļais Jēzu! Palīdzi man meklēt un atrast Tavu mīlestību, priecāties par Tavu žēlastību un pēc tās lūgties – ne tikai man pašam, bet arī tālāk dāvāšanai Tavas lielās žēlastības spēkā. Āmen.