164. E.Grīslis. Pārdomas par Kol.3:11 

„Tur vairs nav ne grieķa, ne jūda, ne bauslības cilvēka, ne pagāna, ne barbara, ne skīta, ne verga, ne brīvā, bet viss un visos – Kristus.” Pāvila vēstule kolosiešiem 3:11

***

Bez šaubām, Pāvils šeit raksta salīdzinājumā. Burtiski ņemot, atšķirības tautu starpā jau nav pazudušas. Kristieši, cik nobrieduši tie arī nebūtu, vēl vienmēr nesaprot citas valodas kā tikai tās, kuras ir iemācījušies. Tāpat baznīcai nav nekāda iemesla nostāties pret īpatnējām kultūras raksturībām. Mēs, latvieši, noteikti varam savus dievnamus pušķot raksturīgā latviskā stilā un savās svētrunās priecāties pat latviešu literatūras ieskatiem. Kad mēs to pietiekoši skaidri nedarām, tad dievturi mums aizsteidzas priekšā. Žēl, jo mums ir ne tikai tautas dziesmas un prievītes, bet arī Kristus evaņģēlijs un pestīšana no Dieva. Mums, baznīcas kristiešiem, ir savai tautai ko vairāk piedāvāt kā dievturiem. Tajā pašā laikā mēs, par savu latvisko identitāti Dievam pateikdamies, apzināmies, ka mums nepienākas pacelt degunus un tāpat pienākas palīdzēt citām tautām savus deguntiņus dabūt uz leju. Citiem vārdiem, evaņģēlija vēsts un Dieva spēks var vienam otram no mums palīdzēt atbrīvoties no latviešu mazvērtības sajūtas. Pāvils māca, Svētā Gara iedvesmots, ka mēs esam tikpat labi, kā tie vācieši, zviedri, amerikāņi un kanādieši. Tas arī nozīmē, ka nēģeri, žīdi, lietuvieši un poļi, pat krievi nav par mums kaut kā zemāki. Kristīgi cilvēki nemeklē sevi izcelt, bet mīlestībā pasniegt otram savu roku.

***

Mīļais Pestītāj! Tu, kas kā vienīgo paaugstinājumu uzņēmies krusta nāvi, pasargā mūs no vēlmes dzīties pēc goda un izcelties citiem pāri. Āmen.