163. E.Grīslis. Pārdomas par Kol.3:1-2 

„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” Pāvila vēstule kolosiešiem 3:1-2

***

Mūsu piederību Kristum Pāvils izsaka košā salīdzinājumā: kā Kristus bija miris un augšāmcēlies, tā mēs, kristībā esam miruši grēka varai un augšāmcēlušiem mūžīgai dzīvībai un ticībai. Kas tas ir cilvēkam par pārdzīvojumu, kad viņš no laicīgas nebrīvības un apspiestības tiek brīvībā! Kas vien to ir piedzīvojis, zinās, ka svabadības apziņa ir cilvēcīgā plāksnē visbrīnišķīgākais pārdzīvojums, kāds vien ir iespējams. Bet, tā pieredze māca, arī reiz atbrīvots cilvēks atkal var nonākt padotībā. Pie kakla kungiem pieradis, viņš var sameklēt kādu citu, kas viņu komandē, dīda un kalpina. Tā notiek arī pēc kristības: grēka vara ir salauzta, bet kārdinājums paliek. Cilvēkam sāk rūpēt pamēģināt, kāda tad nu tā lieta īsti ir! Un tā viņš pasniedz ļaunajam tikai savu mazo pirkstiņu vien. Tā tad mazu sīkumiņu, neko vairāk! Bet ļaunais ir veikls un iekams mēs apķeramies, mēs esam atpakaļ viņa varā un kalpībā. Tāpēc Pāvils šeit sirsnīgi ieteic, lai mēs, kristīgi cilvēki, attīstītu pavisam cita virziena rūpēšanu – par debesu lietām, par mūžību, par šķīstu mīlestību un līdzjūtību! No dubļiem reiz kārtīgi izvilkti, nomazgāti un nožāvēti, neiesim slidināties dubļu mārkas malā. Sargāsimies no grēka un meklēsim svētību.

***

Mīļais Jēzu! Dāvā man ticīgu saprātu, lai es ne tīši, ne netīšām nesameklētu sev grēku, nelaimi un kaunu. Vadi manas domas, fantāzijas un cerības uz augšu, pie Tevis, lai es nenogrimtu grēka mārkā un neieslīgtu netikumu rāvā. Āmen.