16. E.Grīslis. Pārdomas par Ap.d. 13:47 

„Jo tā tas Kungs mums ir pavēlējis: Es tevi esmu licis par gaismu pagāniem, lai tu būtu par pestīšanu līdz pasaules galam.” Apustuļu darbi 13:47

***

Bieži vien tiek apgalvots, ka reliģiskā pārliecība ir katra cilvēka personīga lieta. Apgalvojumam ir sava patiesība. Arī klausīšanās un skatīšanās ir personīgi pasākumi, kurus pilnīgi neviens mūsu vietā nespēj paveikt. Līdzīgi arī ticēšana ir jāizdara katram personīgi. Tajā pašā laikā kristīgs cilvēks nevar atļauties reliģiju uzskatīt par tikai personīgu izdarību vien. Kristīgs cilvēks apzinās, ka, tiklīdz mēs atzīstam Dievu par savu Debesu Tēvu un Jēzu Kristu par mūsu Pestītāju, mēs esam saistīti kopā ar visu cilvēci, radītu pēc Dieva sejas un līdzības, par kuru Kristus mira krusta nāvē. Lasot un ticīgi uzklausot, piem., Jāņa ev. 3:16, mēs apzināmie – kā kristieši mēs nedrīkstam ierauties savā dzīvītē un atmest visiem citiem ar roku. Visi cilvēki ir mūsu brāļi un māsas. Viņu pestīšana ir tāpēc arī mūsu uzdevums. Šo pavēli senatnē koši saklausīja apustulis Pāvils un tāpēc izprata savu sūtību. Kā ir ar mums, kam mēs nesam Kristus gaismu un mīlestības siltumu?

***

Mīļais Pestītāj, pasargā mani no pārgudras atrunāšanās un darba uzvelšanas citiem. Kad man uznāk kārdinājums pasauli tikai nokritizēt, tad ļauj man iesākt ar sevi – un izlūgties Tavu žēlastību un spēku, lai nevairītos kļūt par Tavas gaismas nesēju. Āmen.