Reiz dzīvoja kāda meitene. Viņa cienija Jaunavu Mariju un gāja pie viņas ar visdažādākajām vajadzībām. Reiz, kad viņai bija noklīdis kaķis, viņa atkal gāja uz baznīcu pie Jaunavas Marijas svētbildes.
„Palīdzi man atrast manu kaķi,”viņa lūdza Marijai. Marija neko neteica, tikai kaķis pēc kāda laika pārradās mājās. Meitene bija ļoti priecīga un gāja uz baznīcu pateikt paldies. Marija neko neteica, bet naktī parādījās sapnī un atbildēja: „Tu arī esi mana labākā draudzene.”
Manuprāt, tā doma bija, ka mirušie jau nav pazuduši, dvēsele jau dzīvo un, par cik mēs visi esam viena draudze, tad kā var palūgt savu brāli aizlūgt par Tevi, tad tāpat var palūgt arī Mariju aizlūgt par Tevi, jo viņa ir tuvāk Dievam..
When a heart is broken there is nothing to break
Milziit, vai ieveeroji, ka taa ir tikai pasaka?
No teoloģiskā skatu punkta mums nav nedz apsolījumi nedz pavēles, ka mirušie mūs dzird. Pietam Rakstu izpratne par to kas ir “Svētais” būtiski atsķirās no RKB “Svēto” definīcijas. Rakstos “Svētie” ir visi, kas ir Kristus Asinīs darīti svēti pavisam (Ebr 10:10). Ikviens Kristum ticīgais ir svētais!
Kā to saprast? Ka Marija neatbild uz lūgšanām, bet tikai uzklausa. Jo viņa nevar palīdzēt …
A, kā tur ir ar tiem katoļu visiem svētajiem? man reiz teica, ka Jēzus, kad nāks, tad Viņš nebūs viens, bet kopā ar svēto pulku. Nu labi, nāks, ta nāks … bet tagad tos svētos lūgt!?
Kā no teoloģiskā skatu punkta ir? Viņi tur augšā dzird kaut ko vai Jēzus noskatās uz viņiem un nodomā, ka cilvēki griežas pie nepareizā?