157. E.Grīslis. Pārdomas par Fil.4:6 

„Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” Pāvila vēstule filipiešiem 4:6

***

Izlietu ūdeni vairs nevar sasmelt. Protams, ka nevar, bet mēs reizēm smeļam un smeļam. Un sasmeļam dubļus. Bez šaubām, cilvēks jau nezūdās prieka pēc. Tā ir gaužām nejēdzīga sajūta par divām minūtēm nokavēt vilcienu vai lidmašīnu – varbūt pat dzīves lielāko iespēju! Laime senos laikos tika attēlota kā dieviete ar spārniem pie kājām, jo viņa aizskrien garām tik pārsteidzoši ātri. Gandrīz bija, bet nekā! Jo ilgāk mēs dzīvojam, jo vairāk sakrājas, par ko zūdīties. Pāvils šeit iesaka, lai mēs netērējam laiku, skaitot savus zaudējumus. Katrā dzīvē ir kaut kas nokavēts, nepadarīts, neiegūts un nesasniegts. Mēs, cilvēki būdami, nespējam visu paredzēt un izvairīties no gadījumiem, lai nekad nebūtu iemesla zūdīties. Tajā pašā laikā mēs tomēr varam ar vēlmi zūdīties nenolīst krūmos kā maz derīgi cilvēki. Mēs varam uzmanību pievērst savam Dievam un Viņam izstāstīt savas bēdas un problēmas. Mūsu dzīvē nav tikai nelabojamas kļūdas, bet ir arī nepelnīti brīnišķīga Dieva svētība. Par šo Viņa žēlastību šodien pateiksimies! Pacelsim savas sirdis uz Dievu un slavēsim Viņu par Viņa lielo žēlastību! Teiksim no sirds lielu paldies un lūgšanās klausīsimies pēc Dieva padoma tālākai dzīvei. Nokavēto vairs nevaram atgūt, bet varam sasniegt kaut ko vēl pavisam jaunu un varbūt vēl daudz vērtīgāku. Nākošais vilciens var būt mazāk pieblīvēts; nākamajā lidmašīnā var iznākt patīkamāka lidošana. Lūgsim un cerēsim!

***

Mīļais Kristu! Es Tev pateicos par Tavu vadību manas dzīves gaitās un šodien lūdzos, lai Tu man dotu gara spēku meklēt kā Tev veiksmīgāki un uzticīgāki kalpot. Dāvā man nenokavēt mūžību un neizniekot savu aicinājumu. Āmen.