153. E.Grīslis. Pārdomas par Fil.3:14 

„Es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.” Pāvila vēstule filipiešiem 3:14

***

Arī senos laikos nodarbojās ar sportu, sevišķi cienot olimpiskās spēles. Vai nu kā aktīvi sportisti vai sporta cienītāji mēs apzināmies, ka goda balvas iegūšana nav nekāds vienkāršs sasniegums. Tur ir kārtīgi un regulāri jātrenējas gadiem ilgi. Un tur ir arī jāatsakās no izdarībām, kas nav savienojamas ar veselīgu ķermeņa treniņu. Nesen lidmašīnā sēdēju tuvumā lielākam sportistu baram. Kad pārējie ceļotāji pasūtināja dažādus alkoholiskus dzērienus, šie staltie, veselīgie, liela auguma un svara vīri pasūtināja – pienu! Ja dzīvē vēlās sasniegt kādu noteiktu mērķi, tad nevar darīt visu, kas vien ienāk prātā! Tad ir jāprot teikt gan „jā”, gan arī „nē”, un pie tā palikt. Kā ir ar mūsu gatavošanos debesu godībai? Vai mēs esam ar mieru teikt gan savu sparīgo „jā” vai arī nepieciešamo „nē” dažādiem dzīves nelietderīgiem kārdinājumiem? Kādai disciplīnai mēs sekojam? Sēžot ar klēpī saliktām rokām un tikai sapņojot, mēs tālāk par aizkrāsni netiksim. Bez baznīcā iešanas un kopbaznīcas un draudzes centīgas atbalstīšanas ar ziedojumiem, bez cītīgas Dieva lūgšanas, bez Bībeles lasīšanas, bez mīlestības, bez labestības, bez līdzjūtības un žēlastības – bez kārtīgas kristīgas dzīves no mums nekādi kārtīgi kristieši neiznāks. Lai Dievs pasargā un lai mēs arī paši parūpēsimies, ka mums noliktajā stundā neiznāk veltīgi smilkstēt ārpus debesu durvīm.

***

Mīļais Pestītāj! Kad es pēc Tavas žēlastības lūdzos, modini manī sirds izpratni šo Tavu žēlastību arī pateicīgi pieņemt un jo rosīgi likt lietā, Tev jo cītīgi kalpojot no visas sirds. Āmen.