Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti (Rom. 5:19).
Gluži kā visi Ādama bērni tika notiesāti par grēciniekiem viņu nepaklausības dēļ, tā arī viss Kristus dzimums ir taisns ar Kristus taisnību. Tas noticis “ar viena cilvēka paklausību”. Te apustulis skaidri saka, ko nozīmē Kristus taisnība. Viņš saka: tā ir Viņa paklausība, Viņa pilnīgā Tēva gribas pildīšana. Grēkākrišana bija “viena cilvēka nepaklausība”. Tāpēc to jālabo ar “viena cilvēka paklausību”. Visa Kristus dzīve virs zemes no šūpuļa līdz krustam bija vistīrākā paklausība. “Bauslības piepildījums ir mīlestība,” saka apustulis (Rom. 13:10). Kristum bija pilnīga mīlestība gan uz Savu Tēvu, gan uz cilvēkiem. Mīlestībā uz mums un paklausībā Savam Tēvam Viņš nāca virs zemes un kļuva par mūsu Brāli. Tai pašā mīlestībā un paklausībā Viņš staigāja pa šo pasauli, darīja labus darbus un palīdzēja visiem. Mīlestībā uz mums un paklausībā Savam Tēvam Viņš vēlējās baudīt “nāvi par visiem” (Ebr. 2:9). Viņš bija “paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei” (Fil. 2:8). No pazudināšanas cilvēci nespēja glābt nekas mazāks kā šī augstā un pilnīgā paklausība, kas pār mums nākusi ar viena cilvēka paklausību. Vienīgi šī pilnīgā Kristus paklausība spēj apklāt mūsu visu bezgalīgo nepaklausību. Viss svēto garīgais posts un vaimanas ceļas no tā, ka viņi nespēj kā nākas paklausīt Dievam, bet vienmēr pārkāpj Viņa prātu. Jo gars ir labprātīgāks un svētāks, jo iekšējā samaitātība kļūst sāpīgāka un mokošāka, kas vienmēr tiek izjusta kā nepaklausība Dievam. Visi grēki sirdī, dzīvē, domās, vēlmēs, vārdos un darbos vienmēr izpaužas kā šāda nepaklausība. Visu šo ļaunumu Dievs Savā svētajā bauslībā ir aizliedzis. Un, kad ticīgi cilvēki beidzot aptver savu nepaklausību Dievam, viņi iztrūkstas, izbīstas un kļūst raižpilni. Bet pret visu mūsu nepaklausību Dievs liek Sava Dēla paklausību. Viņa paklausība taps par mūsu paklausību. “Ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti.” Dievs sūtīja Savu Dēlu zem bauslības, lai izglābtu tos, kas bija zem bauslības. No mūžības Dievs redzēja visus cilvēkus kritušus grēkā un sodā un tādas samaitātības pilnus, ka neviens nespēja pilnībā paklausīt Dievam vai izpildīt bauslību. Un Savā mūžīgajā žēlastībā Viņš lēma pats visu vērst par labu. Viņa Dēlam bija jākļūst par patiesu Cilvēku ar pilnīgu paklausību. Kā jaunais ciltstēvs Viņš piepildīja bauslību un pakļāva Sevi lāstam mūsu vietā. Mūsu pirmā ciltstēva nepaklausības dēļ mēs esam tapuši grēcinieki, bet ar otrā Ādama paklausību mums ir jākļūst taisniem. Tieši Viņa pilnīgā paklausība ir tā taisnība, kurā mēs stāvam Dieva priekšā. Konkordijas Formula saka: “Tādēļ ticība raugās uz Kristus personu, kas mūsu dēļ bija nolikta zem bauslības, nesot mūsu grēkus, un, ejot pie Tēva par mums, nabaga grēciniekiem, Viņš ir nesis Tēvam pilnīgo paklausību un apklājis visu mūsu nepaklausību, kas mājo mūsu dabā un atklājas mūsu domās, vārdos un darbos, tā ka šī mūsu nepaklausība netiek pielīdzināta mums par pazušanu, bet mums piedota no tīras žēlastības vienīgi Kristus dēļ.” Vai tu gribi būt kristietis un ticēt Dieva žēlastībai? Vai tevi kavē un nospiež tava daudzkārtīgā nepaklausība? Tad no visas sirds apskauj šo mierinājumu un saki: Kristus paklausība ir mana paklausība. Man nav savas paklausības un taisnības. Ja mani tiesās pēc bauslības, tad man jākrīt izmisumā, un es nekad vairs nevarēšu cerēt uz glābšanu un mūžīgo svētlaimi. Bet Kristus ir bijis zem bauslības un parādījis pilnīgu paklausību, lai tādējādi izglābtu tos, kas bija zem bauslības (Gal. 4:5). Sevis dēļ Viņam nevajadzēja atrasties zem bauslības! Nē, to visu Viņš darīja mūsu dēļ, mūsu vietā un mūsu labā. Tā ir mana vienīgā taisnība, proti, ne mana paklausība, bet Viņa paklausība. Jaunais cilvēks manī vēlas būt paklausīgs, bet mana vecā daba joprojām ir nepaklausības pilna. Tādēļ tagad mans vienīgais mierinājums ir Kristus paklausība manā vietā. Tā jālieto šis mierinājuma bagātais teksts. Varbūt kāds saka: ko man tas līdz, ka Kristus bija paklausīgs, ja es pats tāds nevaru būt? Tad jāatbild: ja Kristus paklausība nav tava paklausība, tu esi mūžīgi pazudis. Te mums Kristus apustulis saka, ka mēs topam attaisnoti tikai ar “viena cilvēka paklausību”. Mums šie dārgie vārdi ir jāieraksta savā sirdī ar lielu degsmi un nopietnību: “Ar viena cilvēka paklausību.” Citādi mūsu sajūtas, sirdsapziņa un neticības pilnās iedomas vienmēr mūs svaidīs kā atlūzu trakojošā jūrā. Taču nabaga iztukšotajam grēciniekam tas ir svētīgs mierinājums un drošība, un tam ir ļauts iegūt mieru uz šīs drošās klints: mūžīgā Dieva lēmuma! Kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti.
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 74 mēn.
Astere / pirms 76 mēn.
Jānis / pirms 76 mēn.
guntabl / pirms 78 mēn.
Armands / pirms 79 mēn.