15.marts – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Tu Man sagādāji darbu ar saviem grēkiem un Mani apgrūtināji ar saviem noziegumiem (Jes. 43:24).

[No zviedru tulkojuma.]

Tas ir galvenais iemesls, kāpēc ne mūsu grēki, ne mūsu dievbijība nav neko vērti mūsu apžēlošanai. Kristus asiņu “Sarkanajā jūrā” noslīkst gan mūsu grēki, gan mūsu nopelni. Kopš Dievs nodeva Savu Dēlu (Rom. 8:32) mūsu grēku izpirkšanai, Viņa degsme ne par ko citu neliesmo tik kvēli kā par Sava Dēla godību. Kopš tā laika, kad Dievs dzirdēja Sava Dēla sāpju un bēdu kliedzienus no zemes, Viņš vairs nepacieš, ja kāds grēcinieks pats grib padarīt sevi cienīgu debesīm.

Tāpēc ievērojiet vārdus: “Tu Man sagādāji darbu ar saviem grēkiem.” – “Darbu!” Ieklausies: Dievs ir strādājis. Izglābt mūs no grēkiem – tas mūsu mīļajam Kungam maksāja darbu. Ja vēlies saprast, ko nozīmē vārdi: “Tu Man sagādāji darbu ar saviem grēkiem,” tev jāraugās uz Ģetzemani un Golgatu.

Dieva svētā bauslība nav nekādi joki. Šī nabaga zemes radība cilvēks uzdrošinās nicināt un mīt ar savām kājām visvarenā Radītāja likumus; tas saņem Viņa neskaitāmās svētības, bet pārkāpj Viņa gribu un baušļus; tas nemīl Dievu pāri visām lietām, bet pielūdz elkus un izrāda nicinājumu Viņam; tas nebīstas Dievu pār visām lietām, bet vieglu prātu grēko pret Viņu; tas nepaļaujas uz Dievu, bet paļaujas uz sevi un citiem; tas nemīl savu tuvāko kā sevi pašu, bet domā vienīgi par savu personisko labumu; un turklāt tas dzīvo visa veida grēkos un netikumos, nepaklausībā, dusmās, naidā, laulības pārkāpšanā, netaisnībā, melos, krāpšanā utt.

Mūsu vieglprātīgajai dabai tas viss šķiet nieks, bet ne svētajam Dievam. Dievs spriež citādi. Es to redzu Kristus ciešanu tēlā, kad Dieva paša Dēls nes mūsu grēkus. Viņa spēcīgais, staltais tēls kļūst tik satriekts, noskumis un sagrauzts, ka Viņa sviedri kā lielas asins lāses krīt uz zemes.

Tu, vieglprātīgais cilvēk! Dzirdot šo kliegšanu Ģetzemanes dārzā tumšajā naktī un saprotot, ka tā nāk no Viņa majestātiskās personas, kas ar vienu vārdu var savaldīt vētru, izdzīt velnus, piecelt mirušos, – tev uz mirkli ir jāapstājas un jājautā, ko tas nozīmē, ka Viņš ir satriekts, noskumis, sagrauzts un Savā vientulībā cieš. Nepaej vienaldzīgs garām šim skatam. Tas skar tevi. Viņš ir tavs Pestītājs. Tas ir Viņš, ko tu piesauc savās lūgšanās. Viņu tu sastapsi lielajā tiesā.

Un, ja tu jautā Viņam, kāpēc Viņš svīst asins sviedrus, atbilde ir: “Tu Man sagādāji darbu ar saviem grēkiem.” Ja tu atkal ar pravieti vaicā: “Kādēļ tavs uzvalks ir sarkans, un kādēļ tavas drēbes ir kā vīna spaida minējam?” tad Viņš atbild: “Es minu vīna spaidu viens pats, no tautām nevienas nebija pie Manis” (Jes. 63:2–3). “Es – Es tas esmu, kas izdzēšu tavus noziegumus Manis paša dēļ un nepieminu tavus grēkus” (Jes. 43:25).

Kad tu redzi savu Glābēju sistu, ievainotu un tik nomocītu, ka var saskaitīt Viņa kaulus, pravietis tev saka: “Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti” (Jes. 53:5). Kad beidzot tu redzi Viņu ciešam lāsta sodu pie krusta, tad apustulis tev saka: “Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka” (Gal. 3:13).

Tas jau ir sen zināms, un arī tu to zini. Bet ko saka tava sirds? Vai šis skats tevi nav atmodinājis? Kad Dieva Gars atver tavas acis un izgaismo tev cietēju Kristu, tad visa pestīšana tev atspīd citādi. Tu kļūsti vienlaikus satriekts un mierināts – “nožēlojams, bet tomēr svētīgs” – un šie vārdi gūst jaunu spēku un nozīmi: “Tu Man sagādāji darbu ar saviem grēkiem un Mani apgrūtināji ar saviem noziegumiem. Es – Es tas esmu, kas izdzēšu tavus noziegumus Manis paša dēļ un nepieminu tavus grēkus.”

Bet bēdas tam, kas, vērodams sava Pestītāja mokas un sāpes, grib palikt savā neprātīgajā dzīvē, kalpojot pasaulei un grēkam! Bēdas tam, kas grib netraucēts palikt savos grēcīgajos ceļos, kad viņa Pestītājs lej asins sviedrus par viņa grēkiem, top pērts par viņa kārībām un mirst pie krusta ar stipru kliegšanu un asarām par viņa izpirkumu!

Un kas notiks brīvajai, nekautrīgajai pasaulei, kad šīs asinis reiz nāks pār to? Kas notiks tev, kas ik gadus esi atzīmējis, svinējis Kristus ciešanas un nāvi, bet nekad neesi vēlējies būt pilnīgā vienībā ar Viņu, būt par Viņa īpašumu, nākt un dzīvot Viņa valstībā? Ik gadu tev tiek atgādināta Viņa nāve, tu saņem Viņa miesu un asinis, un tomēr tu atgriezies pie savām kārībām un neprātīgā pūļa!

Kas notiks ar tevi? Ja Mozus bauslības pārkāpēji nevar izbēgt, bet tiem jāmirst bez žēlastības, – “cik gan smagāku sodu, jūs domājat, pelnīs tas, kas Dieva Dēlu minis kājām un derības asinis, ar ko viņš svētīts, turējis par nesvētām, un žēlastības Garu nievājis” (Ebr. 10:29).