15.janvāris – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība (2. Kor. 5:21).

Vareni vārdi! Tur nav rakstīts “grēka upuris”, bet gan “grēks”. Tas nozīmē, ka Jēzus bija tādā mērā apklāts ar visas pasaules grēkiem, ka Viņu varēja saukt par pilnīgu grēku. Bīskaps Harselbs par to ir sacījis: “Viņš tika padarīts par grēku, un Dievs Viņā neredzēja neko citu kā vien grēku. Dievs, tā sakot, padarīja Viņu par grēka gabalu, grēka masu.. lai uz Viņu tiktu vērsts viss Dieva sods, dusmas, visas elles šausmas, visas velna tiesības uz mums grēka dēļ. Jo Viņā bija apkopoti visi grēki. Viņš bija mājoklis, vieta un telpa visas pasaules grēkam.”

Luters ir sacījis: “Kad žēlsirdīgais Tēvs uzkrāva visus mūsu grēkus Dēlam, Viņš teica: Tu būsi tas, kas ir bijuši un ir visi cilvēki no laiku sākuma līdz beigām. Tu būsi tas grēcinieks, kas ņēma aizliegto augli paradīzē. Tu būsi Dāvids, kas pārkāpa laulību un kļuva par slepkavu. Tu būsi Pāvils, kas vajāja, zaimoja un bija varmāka utt. Īsi sakot, Tu būsi tas, kas ir bijuši visi cilvēki, it kā Tu būtu darījis visu cilvēku grēkus. Tagad domā, kā par to samaksāsi un gandarīsi!”

Pār Kristu kā visas pasaules grēku nesēju un starpnieku nāca viss bauslības lāsts, t. i., Dieva dusmas, nežēlastība un mokas, ko bija pelnījuši visas pasaules grēki. Cīņa sākās Ģetzemanes dārzā un bija tik smaga, ka no stiprā varoņa prasīja asins sviedrus, kad Viņš lūdza un raudāja kā vājš, nespēcīgs grēcinieks.

Dieva uzliktie cilvēku grēki nebija nekāds joks. Tā bija vislielākā, smagākā nopietnība. Kad Dievs bija uzkrāvis Jēzum grēkus, Viņš vairs nevarēja žēloties par nevainību, bet Tēva priekšā Viņam bija jāstājas kā lielam grēciniekam un jāpanes viss bauslības lāsts. Viss bauslības lāsts bija vērsts pret Viņu krusta nāvē.

Te cīnījās nāve ar dzīvību. Nāve bija neuzveicama valdniece pār visu pasauli, uzvarēdama ķēniņus, valdniekus un visus cilvēkus. Tā gūlās uz Kristu ar visu savu varu un gribēja To uzveikt. Šķita pat, ka nāve ir triumfējusi, kad ar stipru kliedzienu un asarām Tas Kungs atdeva garu. Taču Kristum bija mūžīgā dzīvība pat tad, kad Viņš ļāva nāvei Viņu nogalināt. Tomēr dzīvība atgriezās, uzvarot un nogalinot nāvi.

Ar Kristus nepelnīto nāvi čūskas galva tika samīta un svinēta lielā uzvara pār pasaules grēkiem. Visas bauslības prasības pret cilvēci bija apmierinātas. Grēks bija izpirkts un sodīts visā pilnībā. Dzīvība bija uzveikusi nāvi. Un velns bija zaudējis laupījumu. Apsūdzētājs bija padzīts un notiesāts. Un derības asinis atsvabināja cietumniekus no ieslodzījuma bedres.

Tagad visiem bija sagādāta mūžīga piedošana, dzīvība, brīvība un taisnība. Eņģeļi un svētīgo pulki dziedāja uzvaras dziesmu: “Tam Jēram lai ir pateicība, gods, slava un vara mūžu mūžos” (Jņ. atkl. 5:13). Tā bija brīnišķa uzvara, par kuru rakstīts: “Nāve ir aprīta uzvarā! Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis? – Nāves dzeloni ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība. Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” (1. Kor. 15:54–57).

Lielā uzvara sniedz visai pasaulei glābšanu Kristū. Tā ir tikpat patiesa, cik patiesa bija visas cilvēces atkrišana un pazušana Ādamā, kas mantojumā sniedza grēku un nāvi. Ādama mantojumu mēs ik brīdi vēl redzam un jūtam sevī un pasaulē. Kristus mantojumu mēs vēl neredzam un nejūtam, bet Dievs Savā priekšā redz Kristu un Viņa nopelnu. Šī labā un priecīgā vēsts ir jāpasludina, lai mēs tai varētu ticēt.

Tāpēc, gluži kā tu savām acīm skati visu pasauli grimušu grēkos, tā Dievs redz visus cilvēkus pilnīgi samierinātus, attaisnotus un svētus Kristū. Jā, Dieva acīs tas viss ir tikpat labs kā sākumā. Toreiz Viņš aplūkoja radīto un sacīja: “Tas viss ir ļoti labs.” Tagad, pateicoties Kristus pilnīgajam glābšanas darbam, pasaule var tikt atjaunota Dieva priekšā.

Tagad mūsu glābšanai un mūžīgajai svētlaimei neatliek nekas cits kā Evaņģēlija aicinājums: skūpstiet Dēlu! Atgriezieties, jūs, pazudušie bērni! Nāciet, turēsim tiesu: “Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs” (Jes.1:18). “Kam slāpst, lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas” (Jņ. atkl. 22:17). “Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts” (Mk. 16:16).