144. Pasaka par reketiera zābaku. 

Reiz dzīvoja kāds zābaks. Viņš nebija sevišķi gudrs, bet stiprs gan.

Viņu nopirka kāds vīrs, kurš pelnīja sev iztiku ar naudas izspiešanu. Viņi abi gāja pie biznesmeņiem, iedzina viņos respektu pret sevi un iekasēja naudu. Reizēm tomēr zābakam ap sirdi bija nemierīgi.

„Kaut ko mēs laikam nedarām labi,”zābaks klusi teica Dievam, kad saimnieks viņam nepievērsa uzmanību.

„Nedarāt gan, ” Dievs atbildēja. „Tikai tu esi zābaks, viņš ir cilvēks. Viņš ir radīts Mūžibai, tu ne. Tādēļ pret katru no jums ir citas prasības.”