143. E.Grīslis. Pārdomas par Efez.6:1-3 

„Bērni, klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas. „Godā savu tēvu un māti” tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: „Lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.”” Pāvila vēstule efeziešiem 6:1-3

***

Galējību nekad nav trūcis. Senos laikos „paklausīt” nozīmēja burtiski izpildīt vecāku pavēles. Mūsu laikos „paklausīt” nozīmē vecākiem izpildīt savu bērnu untumus. Ne vienā, ne otrā aranžējumā nenotiek vecāku patiesa godināšana, jo tā galu galā ir iespējama tikai tur, kur bērnus veiksmīgi izaudzina par nosvērtiem, atbildīgiem un saprātīgiem cilvēkiem, kas nav ne cieti kā krams, ne arī mīksti kā pūpēdis. Viegli tas nav. Kādreiz labākos padomus tiešām dod bezbērnu cilvēki, jo viņi šiem jautājumiem spēj pieiet objektīvi. Un kādreiz pat sekmīgi vecāki lāga nezina, ko ar saviem bērniem iesākt. Netrūkst arī gadījumu, kur saviem bērniem tiepīgi vecāki padara dzīvi gaužām smagu. Tādēļ ir vērts ievērot, ka tik grūtam jautājumam kā bērnu audzināšana Pāvils tomēr īsos vārdos spēj dot gaužām vērtīgu ieskatu. Proti, viņš pasvītro „godināšanu”. Kristīgas ģimenes mērķis ir attīstīt savstarpēju cieņu gan pret lielajiem, gan mazajiem. Ne pārliecīgā bardzībā, ne neatbildīgā izlutināšanā nav šīs cieņas. Cieņa pastāv arī tikai tur, kur ir zināma izpratne par otra gara pasauli un kur nekad otrs cilvēks netiek izmantots savu iegribu apmierināšanai. Kā bērni nekad nav vecāku vai vecvecāku rotaļlietiņas, tā arī vecākā paaudze neeksistē tikai jaunākās paaudzes vēlmju piepildīšanai.

***

Mīļais Debesu Tēvs! Dāvā mums savu žēlastību, lai Tava Dēla mīlestībā un paļāvībā Tev mēs saskatītu to tuvības siltumu, bez kura mēs dzīves vējos nosalstam. Āmen.