142. E.Grīslis. Pārdomas par Efez.5:30-32 

„Jo mēs esam viņa miesas locekļi. „Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai un abi kļūs par vienu miesu.” Šis noslēpums ir liels: es to apliecinu uz Kristu un draudzi.” Pāvila vēstule efeziešiem 5:30-32

***

Par vīra un sievas vienotību laulībā runājot, Pāvils no šī seksuālā un sadzīves fakta ņem salīdzinājumu arī baznīcas dzīvei garīgā plāksnē. Tāpat kā sieva un vīrs ir viena realitāte, tā arī draudze ir sakausēta vienībā ar Jēzu Kristu. Kur ir viens, tur ir otrs. Sieva, arī vīram klāt neesot, neaizmirst viņu; un otrādi – arī vīrs, no sievas attālumā, turpina palikt uzticīgs. Tāpat mēs savā baznīcas dzīvē, draudzē un kopbaznīcā ticībā izjūtam Kristus tuvību un tāpēc dzīvojam attiecīgā uzvedībā un saticībā. Protams, dzīvē notiek dažādi. Ir ģimenes, kur sadzīvo kā suns ar kaķi. Ir draudzes, kur spalvas vien put! Protams, dzīvē noder cilvēki ar vadītāju spējām. Bet ir milzīga atšķirība starp vadītāju un kakla kungu jeb ģenerālieni! Jo tad ar visiem spēkiem cenšas citus izkomandēt pēc sava prāta. Savs „es” tad tiek uzskatīts par galveno mērauklu visam. Protams, dzīvē bieži vien karo tikai pozitīvu ideju vadībā! Lozungi ir vienmēr par „taisnību”, „patiesību”, „saprātību”, „realitāti” un tā tālāk, līdz apnikumam. Sargāsimies, lai mēs nekristu šādos kārdinājumos!

***

Mīļais Kristu! Lūdzu, pasargā mūs no varaskāres, no iedomības un no kašķēšanās gara. Esi Tu mūsu valdnieks un dzīves gaitu vadītājs, lai mēs, Tev kalpojot, viens otru mīlētu, cienītu, censtos saprast un sastrādāt Tavā darbā. Āmen.