140. dziesma 

Korvedim. Dāvida dziedājums.

(2) Glāb mani, Kungs,

no ļauniem ļaudīm,

no vardarbniekiem

pasargā mani,

(3) no tiem, kas doma ļaunu

savā sirdī,

katru dienu

ceļ ķildas!

(4) Tie asina savu mēli

kā čūska,

zirnekļu inde

tiem aiz lūpām.

(Selā.)

(5) Patver mani, Kungs,

no negantā,

no vardarbniekiem

pasargā mani,

no tiem, kas domā

man klupināt kājas!

(6) Lepnuļi izmetuši

man cilpas un saites,

izklājuši tīklu

pār manu ceļu,

slazdus man izlikuši.

(Selā.)

(7) Saku Kungam:

mans Dievs – Tu,

ieausies, Kungs,

kā es gaužos!

(8 ) Kungs, mans Kungs,

mans stiprais glābēj,

Tu man piesedzi galvu

cīniņa dienā!

(9) Neizpildi, Kungs,

negantā kārības,

viņa viltību

nepiepildi-

tad paslietu (selā)

(10) galvu

tie, kas lenc mani!

Viņu lūpu lāsti

lai nāk pār viņiem!

(11) Lai birst pār tiem

degošas ogles,

lai tie krīt akačos

un vairs nepieceļas!

(12) Lai mēlnesis

nemīt virs zemes,

lai vardarbnieku

notrenkā nelaimes!

(13) Zinu – Kungs vedīs

nabaga prāvu

un iztiesās

sērdieņu tiesu!

(14) Tiešām,

taisnie pateiksies

Tavam Vārdam,

patiesīgie

dzīvos Tavā priekšā!