14.janvāris – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Mīli Kungu, Savu Dievu, no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un ar visu savu spēku, un ar visu savu prātu (Lk. 10:27).

Tas ir pirmais un galvenais bauslis. Un kas gan var būt prātīgāk kā mīlēt Dievu? Vai nav tā, ka ikvienam mūsu sirds pukstam, mūsu domai, mūsu spēkam, visam mūsu prātam un saprašanai, miesai, dvēselei un dzīvībai ir jāpieder Tam Kungam un ikvienu brīdi jābūt saskaņā ar Viņu?

Ne brīdis no mūsu dzīves nedrīkst paiet, ka savas dvēseles alkās un izsalkumā nelūkojamies uz Dievu un netaujājam pēc Viņa gribas un labā prāta. Radībām, kas veidotas pēc Dieva tēla un līdzības, tas ir dabiskais stāvoklis, jo visi citi mērķi ārpus tā ir pārāk niecīgi. Viss ietverts vārdos: “Mīli Kungu, Savu Dievu, no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un ar visu savu spēku, un ar visu savu prātu.”

Mīlēt Dievu no visas sirds nozīmē mīlēt Viņu patiesi un neliekuļoti, lai Viņš ir tavas dzīves galvenais saturs, no kura izriet visas lietas un bez kura viss ir nesvarīgs. Mēs zinām, ka cilvēks ir veidots tā, ka nespēj vienlīdz spēcīgi mīlēt divus. Mt. 6:24 Jēzus māca, ka allaž viens būs galvenais.

Par galveno savā sirdī tu domāsi visvairāk, pēc tā tieksies, tam pieķersies, un tas sniegs tev prieku. Bet Dievs Tas Kungs pats grib būt tavā sirdī galvenais. Viņš to apliecina, sacīdams: “Mīli Dievu ar visu savu sirdi.” Viss pārējais ir tikai pirmā baušļa daļas izvērsums, kas arvien sekos pats no sevis.

Piebilde “ar visu savu dvēseli” vienkārši nozīmē to, ka, mīlēdams Dievu ar visu savu sirdi, tu ziedosi un veltīsi Viņam visu savu dzīvi. Dievs tev kļūs nozīmīgāks par labklājību, labsajūtu, godu un pat dzīvību. Svēto Rakstu valodā “dvēsele” parasti nozīmē fizisko dzīvi un visu, kas norisinās mūsu ārējās maņās. Ja mīlestība uz pasaulīgām lietām, savtība vai bailes no ciešanām tevi atrauj no Dieva, tad tev tūlīt jāsaka: “Lai zūd, kas zudis, lai notiek, kas notikdams, kad Tu, Kungs, esi mans, tad man nevajag ne debesis, ne zemi.”

Tad seko vārdi – “ar visu savu spēku”. Tas prasa, lai visas tavas spējas un spēki ik brīdi ir aizņemti ar Dievu, pielūdzot Viņu un kalpojot Viņam. Tavām domām lai vienmēr ir saikne ar Viņu, un tava iztēle, spēki, emocijas lai ir pāri visam pievērstas Dievam. Tavas acis lai redz un ausis dzird to, kas ir no Dieva. Tava mēle lai arvien runā par Viņu un rokas strādā Viņam.

Visbeidzot: “Mīli Dievu ar visu savu prātu,” vai īstenībā “ar visu savu saprašanu”. Mīlēt ar saprašanu – tas pauž mīlestības rūpes, kas ikvienā situācijā vēlas atrast vislabāko veidu, kā mīlēt mīļoto. Citiem vārdiem, tiek izrādītas rūpes par mīlamā cilvēka gaumi un patikšanu, kad tas, kas patīk konkrētajam cilvēkam, arī ir tas labākais un pareizākais. Tieši tā centies saprast, ko nozīmē mīlēt Dievu ar visu saprašanu!

Te nevajag citu priekšrakstu par to, kas ir labs, pareizs un jauks, kā vien Dieva patikšana. Ja Dievs ko lēmis, pieļāvis vai sūtījis, kaut tas būtu rūgts un nepatīkams, es tūlīt to pieņemu par dārgu un vērtīgu jau tāpēc vien, ka mīļais Dievs to vēlas.

Mīlēt Dievu ar visu savu saprašanu – tas ir krasā pretstatā tam, kas tiek darīts ar pavēli vai piespiešanu. Ja tev ir smagi un grūti, kad rīkojies vai ciet Dieva dēļ un cīnies sevī ar nepatiku, tas nozīmē, ka tu nemīli Dievu ar visu savu saprašanu. Tev jāmīl Dievs tā, ka viss, ko Viņš pieļauj vai sūta avā dzīvē, arvien tev būtu mīļš un dārgs Viņa labā prāta dēļ, – pat ja tā būtu visnepatīkamākā lieta.

Tas attiecas, piemēram, uz situācijām, ja pasaulē esi zaudējis sev pašu dārgāko vai ja visa tava pasaulīgā laime ir izpostīta, vai ja esi zaudējis savu labo vārdu un reputāciju utt. Pašas par sevi šīs situācijas ir bezgala nepatīkamas, taču Dieva prāta dēļ tām ir jābūt tev mīļām un dārgām, jo tas ir Viņa labais prāts. Tas viss ietverts vārdos: “Mīli Dievu ar visu savu saprašanu.”

Bet kā var mīlēt Dievu ar visu savu saprašanu, ja cilvēks nemīl to, kas tīkams Dievam, un jūt sevī pretestību pret Dieva dotajiem baušļiem un ciešanām, ko Viņš sūta? Ja tu mīli Dievu ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli, ar visu savu saprašanu, tad it visam, kas Viņam patīk, ir jāpatīk arī tev, vienalga, vai tas ir jauks vai nejauks, ja vien tāds ir Viņa labais prāts.