Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem (Rom. 12:18).
Šis pants runā par mieru un saticību visās cilvēciskajās lietās, t. i., visās lietās, kur nav nepieciešams pretoties cilvēkiem aiz uzticības Kristum vai mūsu dvēseles labklājības dēļ. Apustulis nekādā ziņā neapgalvo, ka mums jāpiekāpjas ticības un patiesības lietās, kas skar Kristus godu un dvēseles labklājību, jo šais lietās miers un draudzība ar visiem cilvēkiem nav iespējama. Ar vārdiem “ja tas ir iespējams” apustulis rāda, ka šim pamudinājumam ir savas robežas. Ja būsim uzticīgi Dievam un patiesībai, mums vienmēr neizdosies saglabāt mieru ar visiem cilvēkiem. To pieredzēja arī Dāvids. Viņš saka: “Es turu mieru, bet, līdzko es runāju, viņi cenšas izraisīt karus” (Ps. 120:7). Visa pasaule cīnās pret Dievu un Viņa valstību. Vēlēdamies būt uzticīgs Kristus apliecinātājs, es katrā ziņā nonākšu nesaskaņās ar cilvēkiem. Tas izteiksmīgi paskaidrots Kristus vārdos: “Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu” (Mt. 10:34). “Jo no šā laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem un divi pret trim, tēvs pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret vīramāti!” (Lk. 12:52−53). Tādēļ Viņš atkal saka: “Vai jums, kad visi ļaudis jums teic glaimus!” (Lk. 6:26). Te atklājas daudzu kristiešu ticības neīstums, jo viņi spēj saprasties ar visiem cilvēkiem tā, ka nekad dēļ ticības Kristum nenonāk konfliktā. Jā, viņi kritizē ticīgo degsmi un apgalvo, ka tad, ja vien kristieši parādītu vairāk gudrības, pazemības un lēnprātības, viņi spētu saprasties ar pasauli. Lai šie kritiķi apdomā, ka Kungs Kristus, kurš ir pati pilnība, būdams lēnprātīgs un pazemīgs (Mt. 11:29), nekad nespēja izpatikt pasaulei, nedz iemantot mieru un draudzību ar neticīgajiem. Tas ir tiesa, ka kristiešiem pietrūkst gudrības, pazemības un mīlestības, bet, ja vien viņi ir uzticīgi Kristum, viņi nekad nespēs izpatikt pasaulei, jo tas ir pretēji Dieva patiesībai. “Laulības pārkāpēju cilts, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku” (Jēk. 4:4). Te mēs redzam neizbēgamo nesaskaņu iemeslu. Bet apustulis saka: “Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.” Ja tu patiešām nonāc nesaskaņās Kristus dēļ un tādēļ, ka pasaule nīst patiesību, tad neuztraucies par to. Tikai uzmanies, ka konfliktu neizraisa miesīgi iemesli, kas ir tevī, piemēram, patmīla, skarbums, mutes palaišana un vainu meklēšana u. tml. lietas, kuras ir tavā dabā. Tā ir patiesi grūta māka − atrast šīs īpašības sevī. Tas ir tāpēc, ka mums vienmēr ir tieksme sevi maldināt, attaisnojot sevi un vainojot citus. Tomēr ir kāds pārbaudes līdzeklis, kas ļauj atklāt, vai tava konflikta pamatā nav miesīgi iemesli. Tev arvien jācenšas noskaidrot, vai tavus vārdus un runu vada mīlestība. Ja tu bieži nonāc konfliktā, lietodams vārdus, kas nenāk no patiesas mīlestības un labvēlības pret cilvēkiem, bet pārāk viegli rit pār tavām lūpām, tad tu vari nojaust, ka tevi vadījis kāds miesīgs motīvs. Degsme labot visas vainas, ko atrodi, vēl nav pietiekams pierādījums, ka tevi vada mīlestība. Taču, ja tev ir paradums lūgt par cilvēkiem, ar kuriem tu runā, un ja tu raizējies par savu spēju trūkumu, tad tā ir laba liecība, ka tevi patiešām vada dievbijīgi motīvi. Lai Dievs atklāj mūsu siržu dzīles! Daudzi cilvēki nelaimīgi nonāk pastāvīgās nesaskaņās ar citiem cilvēkiem, un tas notiek viņu pašu ļaunā un nevaldāmā temperamenta un nešpetnās mēles dēļ. Tādēļ apustulis Pēteris saka, kā iepriekš sacījis Dāvids: “Jo, kas mīl dzīvību un grib redzēt labas dienas, tas lai attur savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltu. Lai viņš novēršas no ļauna un dara labu, lai viņš meklē mieru un dzenas pēc tā” (1. Pēt. 3:10−11). Taču, vienalga, lai cik mēs būtu miermīlīgi, saticīgi un draudzīgi, saglabāt mieru ar cilvēkiem vienmēr nebūs iespējams. Ne vien tāpēc, ka cilvēki ir naidā ar Kristu, bet arī daudzo pasaulīgo lietu dēļ mums būs problēmas ar cilvēkiem, kuriem pašiem nav miera. Apustulis saka: “Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.” Pat ja citi cilvēki uzbrūk tev, taviem īpašumiem, tavai personai un reputācijai, tev tik un tā nav pašam jācīnās un jāuztur konflikti, bet jāatstāj sava lieta uzticamā un visvarenā Tēva ziņā, kas vienmēr gādā par pazemīgajiem un pakļāvīgajiem. Kungs Jēzus Kristus ir teicis: “Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi” (Mt. 5:5). Tas, kas vienmēr cīnās par savām tiesībām, daudz cietīs un daudz zaudēs. Laimīgi ir tie kristieši, kas tic Debesu Tēva rūpēm un ļauj Tam Kungam aizstāvēt viņu lietu! Ja es pats vēlos izplēst savu taisnību, tad Dievs to var taisnīgi atstāt manis paša ziņā, un viss vienmēr aizies greizi! Taču, ja es to atstāšu Dieva ziņā, tad tā būs Viņa lieta. Viņš to aizstāvēs un vienmēr par to rūpēsies vislabākajā veidā.
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 73 mēn.
Astere / pirms 75 mēn.
Jānis / pirms 75 mēn.
guntabl / pirms 76 mēn.
Armands / pirms 77 mēn.