14. E.Grīslis. Pārdomas par Ap.d.9:4-6 

„Un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: „Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā?” Viņš jautāja: „Kas tu esi, Kungs?” Bet viņš atbildēja: „Es esmu Jēzus, ko tu vajā; Celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara.”” Apustuļu darbi 9:4-6

***

Sauls drīz vien kļuva pazīstams kā Pāvils, lielais ticības apustulis. Kaut cilvēks var pēc Dieva ilgoties un Dievu no sirds meklēt, netrūkst arī situāciju, kur Dievs pēkšņi ņem un sapurina visā mūsu eksistencē. Kaut Dievs aicina mūs sludināt Viņa evaņģēliju, neiedomāsimies, ka kristīgās baznīcas nākotne atkarīga vienīgi no mums pašiem. Ja mēs savu aicinājumu nepiepildam un savu darbu nedaram, Dievs var no neticības ar varītēm atmodināt sev jaunus kalpus un apustuļus. Baznīca tad zeļ un dzīvo tālāk, kamēr tās laiskie un nevīžīgie locekļi tiek nozīmēti nopelnītam sodam. Proti, runāt par „izglābšanu” var tikai tad, kad mēs no kaut kā tiešām esam glābjami. Tādēļ nepienākas fantazēt, it kā grēka vara nebūtu nāvējoša. Neticība, zaimošana, nemorāla dzīve, liekulība, savtība, apzināta naida kopšana un dzīvošana ļaunuma tumsībā neglābjami ved uz mūžīgo sodību. Un tā nav nekāda joka lieta! Tādēļ arī mēs labāk metīsimies ceļos Dieva priekšā un izlūgsimies Viņa piedošanu un viņa vadību savā dzīvē.

***

Mīļais Kristu, neatstāj mani dzīvot pēc sava prāta, bet dienišķi pamāci, kā lai es vislabāk savā dzīvē pildu Tavu gribu! Uzturi mani ticībā un mīlestībā, lai es uzmanīgi klausītos uz Taviem norādījumiem. Āmen.