138. E.Grīslis. Pārdomas par Efez.4:29 

„No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.” Pāvila vēstule efeziešiem 4:29

***

Mūsu sadzīvē vislielākās ciešanas atnes tenkošana. Pamazām iekrīt kārdinājumā kļūt par ziņu dienestu! Un nu, kas vien pa abām ausīm iekšā, tas tūlīt ārā, ar uzviju. Piegudroti klāt ir ne tikai notikumi, bet arī iemesli, kādēļ tas otrs cilvēks, lūk, tā un tā ir rīkojies. Nevainīgi notikumi pēkšņi tiek apgaismoti kā grēku kvintesence. Iespējamības tiek attēlotas kā fakti. Un no maziem skaliņiem tiek pamazām uzcelta liela māja! Protams, mēs teorētiski ļoti labi izprotam, kādēļ tas tā notiek. Atkritumu kaste nelabi smaržo tādēļ, ka tur iekšā ir – atkritumi. Nekrietni vārdi veļas pār lūpām arī tāpēc, ka sirdī valda pelējuma smaka. Lai situācijā varētu ko labot, nepieciešama kārtīga un nopietna savu grēku nožēlošana. Savā lielajā žēlastībā Dievs spēj mūsu dvēseles izmazgāt! Un tad uz ceļiem jālūdzas, lai mūsu tīro tukšumu Viņš mums mācītu pildīt ar evaņģēlija vēsti, mīlestību un labestību. Vienīgi tas var paglābt tukšu mucu no tālas un nelabas skanēšanas. Citiem vārdiem, te ar bāršanos vien nekas liels nebūs palīdzēts. Nekaunīgu cilvēku var mazliet sakaunināt, bet ne pārāk daudz. Uz brīdi apraujas, bet drīz vien tenko tālāk, ar uzviju! – Savu sadzīvi mēs ceļam ar vārdiem un darbiem. Mēs uzceļam piesauli vai arī ellīti. Tāpat kā ar uguni nav nekāda rotaļāšanās, tā arī nekrietniem vārdiem nav vietas latviešu baznīcā un sabiedrībā. Netenkosim un arī atteiksimies tenkās un nekrietnajos vārdos klausīties!

***

Mīļais Kristu! Sargā manu sirdi, lai tajā neielīstu ļaunprātība un skaudība. Svētī manas ausis, lai tās neklausītos nekrietnos vārdos. Šķīsti manas acis, lai tās nemeklētu piedauzīgus skatus. Āmen.