131. Makšķernieks, zivs un Dievs 

Reiz upes malā sēdēja kāds makšķernieks.

“Dod, Dievs, lai man labi ķeras,” viņš teica, izmezdams makšķeri.

Pa upi peldēja zivs.

“Palīdzi man, Dievs, atrast kaut ko ēdamu,” viņa teica Dievam.

Pēkšņi zivs ieraudzīja upē šūpojamies tārpu, to apēda, un makšķernieks zivi izvilka krastā.

“Kas ar mani, Dievs, notiek?” zivs jautāja Dievam.

“Tu esi piešķirta makšķerniekam kā atbilde uz viņa lūgšanu,” Dievs atbildēja zivij.

“Man nemaz nepatīk šeit krastā,” zivs teica Dievam.

“Lūdzu, izdari tā, lai es nokļūtu atpakaļ upē.”

“Šoreiz jūsu abu lūgšanas ir grūti savienot,” Dievs atbildēja zivij.