13.novembris – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem (Ps. 119:105).

Padomā, cik nežēlīgi pret savu dvēseli izturas tie, kas liedz tai dievišķo gaismu, Dieva vārdu. Dievs ir bijis žēlsirdīgs un no debesīm mums devis redzamu žēlastības līdzekli, Savu vārdu, kura atklāsmē Viņš pats mājo un darbojas. Un visa cilvēka mūžīgā glābšana galvenokārt ir balstīta uz pareizu un cītīgu Dieva vārda lietošanu.

Tomēr mēs redzam, kā aklā un rupjā pasaule nicina un min kājām šīs dārgās pērles. Bet mēs redzam vēl ko briesmīgāku. Mēs redzam, kā tie, kas reiz tikuši apgaismoti un baudījuši labo Dieva vārdu, ir ļāvuši, lai pasaule un miesa viņus no tā atrauj, ka veselas dienas un nedēļas tiem paiet bez Dieva vārda lietošanas un savas dvēseles spirdzināšanas.

Varbūt uz mirkli tie steidzīgi piesēžas pie Dieva vārda, taču viņu sirds un domas ir pilnas ar pasaulīgām lietām. Un, gluži kā saules stari nav spējīgi sasildīt vētras un vēja apņemtu jūru, tāpat arī šāda steidzīga attieksme pret Dieva vārdu cilvēkā rada vienīgi pieaugošu nepatiku un garlaicību.

Dieva vārds ir jāsaņem ar klusu un apcerīgu garu, lai tas patiesi iesildītu sirdi. Bet šķērslis arvien ir daudzas laicīgas lietas, ko Jēzus sauca par “ērkšķiem un dadžiem”, kas uzaug un nomāc Dieva vārda labo sēklu, proti, tās ir “dzīves rūpes un prieki”, miesīgums, kūtrums, daudzās raizes un pienākumi.

Tu saki: “Mana aicinājuma darbi un pienākumi ir svēta lieta. Tos nedrīkst atstāt novārtā. Un, ja kāds nerūpējas par savu namu, tas ir ļaunāks kā neticīgais” (1. Tim. 5:8). Savukārt Jēzus saka: “Šo jums bija darīt un to neatstāt” (Mt. 23:23). Ja esi nevainojami rūpējies par savu darbu un ģimeni, bet esi ļāvis iznīkt savai žēlastības dzīvei, tad nāvē un pēdējā tiesā tava amata pienākumu pildīšana tevi neizglābs. Bet apgalvojums, ka tava ģimene un darbs cieš dēļ brīžiem, ko esi veltījis Dieva vārdam un lūgšanai, nāk no kārdinātāja, vecās čūskas un pagāna tavā sirdī. Tā ir tavas sirds neticība, kas nepazīst Dieva svētību un nerūpējas par debesu lietām.

Tāds cilvēks labāk desmit minūtes spēlēsies un runāsies, nekā vienu minūti lasīs Dieva vārdu. Tā tu nicini Dievu un savu nemirstīgo dvēseli! Tev ir iespēja svētīgai, cēlai un brīnišķīgai sarunai ar debess un zemes Radītāju, savu Glābēju un Svētītāju, uzklausīt Viņa vārdu un uzrunāt Viņu lūgšanā, bet tu saki – tev nav laika! Bet klausīties un runāt ar cilvēkiem visādas tukšības – tam laika tev pietiek!

Vai negribi beidzot ķerties pie nicinātajiem žēlastības līdzekļiem, kas tiešām tev spēj palīdzēt? Ja tu atstāj novārtā Dieva vārdu, tavs iekšējais cilvēks dienu no dienas novājinās, tava ticība izdziest, tava dievbijība iet mazumā un zūd visi žēlastības spēki, un ļoti iespējams, ka tu drīz sāksi gausties un sūdzēties par nespēku un kārdinājumiem, ko tu nespēj uzveikt.

Bet ko gan citu tu gaidīji? Nedz Dievs, nedz cilvēki tev nav solījuši, ka tu uzveiksi ļaunumu bez žēlastības līdzekļiem, jo pašam cilvēkam nav tādu spēku. Tāpēc Dievs mums ir devis līdzekļus no debesīm. Turpretī, pareizi lietojot šos līdzekļus, tev būs viss vajadzīgais, kas kalpo tavai dzīvei un ticībai.