128. E.Grīslis. Pārdomas par Gal.1:1 

„Pāvils, apustulis, ne cilvēku sūtīts, nedz kāda cilvēka, bet Jēzus Kristus iecelts un Dieva Tēva, kas viņu uzmodinājis no miroņiem” Pāvila vēstule galatiešiem 1:1

***

Grieķu vārds „apustulis” nozīmē „sūtnis”. Pirmskristīgajā baznīcā šis bija augstākais amata apzīmējums – gan skaidri saprotams, gan arī ātri vien pārprotams. Lai nebūtu neskaidrības, Pāvils tādēļ tūlīt pašā vēstules sākumā cenšas paskaidrot, kas viņu sūtījis. Šāds paskaidrojums ir nepieciešams ikvienam Kristus kalpam, mācītājam un lajam. Tā kā vārdi reizēm ir lēti, tad neapvainosimies, ka klausītāji, mūsu priekšā stādīšanos dzirdējuši, tūlīt skatās, kas sekos tālāk: vai mēs uzvedīsimies kā tādi, kurus sūtījis Dievs Tēvs un Jēzus Kristus, vai arī kā tādi, kas paši ir sagudrojuši sevi saukt par Dieva sūtņiem un apustuļiem. Mūsu laikos, tāpat kā senās dienās, netrūkst tukšu runātāju! Ar veiklu mēli viņi televīzijas raidījumos pārliecina klausītājus un tad tikai ievāc miljoniem dolāru. Diemžēl iznāk redzēt, ka vienu otru no šiem veiklajiem runātājiem pieķer uz vietas laulības pārkāpšanā. Žēl apmaldināto un žēl arī to, kas padevušies kārdinājumam un liecina bez dzīves apliecinājuma, runājot vārdus, bet neparādot darbos. Apustuļa Pāvila vēstules pirmkristīgā draudze uzskatīja par Dieva iedvesmotām ne tikai to daiļskanības un dziļā satura dēļ, bet arī tāpēc, ka šiem vārdiem līdzi nāca apustuļa Pāvila, Dieva sūtņa, nevainojami šķīstā dzīve.

***

Mīļais Pestītāj! Tu pats bez grēka, apžēlojies par mums, grēciniekiem, kas labprātāk runājam kā daram, un pat kuru vārdi ir bieži vien tik virspusēji un sekli. Āmen.