125. Pasaka par lielo inkvizitoru 

Reiz dzīvoja kāds inkvizitors. Viņš dedzīgi darīja savu darbu un raudzījās, lai visi cilvēki domātu pareizi. Tos, kas nedomāja pareizi, viņš mocīja tik ilgi, kamēr viņi savas domas mainīja. Viņs nomira ar labi padarīta darba apziņu un nonāca Dieva priekšā.

“Es esmu nolēmis likt tev izbaudīt to, ko tu darīji citiem,” Dievs viņam teica.

“Kā tad tā, es taču viso to darīju tavam godam,” inkvizitors nesaprata.

“Es labāk būtu gribējis, lai mans gods būtu nedaudz cietis,” Dievs viņam teica.

“Es vienmēr esmu ticējis, ka šie atgrieztie ķeceri nonāk paradīzē,” inkvizitors sacīja.

“Tā tas ir,” Dievs atbildēja. “Tu arī tur nonāksi, kad piedzīvosi to, ko piedzīvoja viņi.”