12.27. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 27.decembris 

Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība cilvēkiem.

(Tit. 3:4)

Es uzdrīkstos sacīt, ka visos Svētajos Rakstos neesmu lasījis vēl jaukākus vārdus par Dieva žēlastību, kā šos divus – laipnība un mīlestība. Ievēro, ka šie vārdi ir sacīti tev – Dieva laipnība un mīlestība ir atklāta un sniegta ikvienam; balsti savu ticību šajos vārdos, mācies un stiprinies tajos ik dienu, nešaubies, esi pārliecināts, ka tieši tā tas ir: Dievs grib būt pret tevi laipns un labvēlīgs. Un, ja tu tici, Viņš pret tevi noteikti tāds ir, tādēļ tu pilnīgā paļāvībā vari lūgt un prasīt, ko vien vēlies, teikt Viņam, kas tevi nomāc, kas vajadzīgs tev un citiem cilvēkiem. Bet, ja tu tam netici, tad būtu labāk, ja tu par Deva laipnību vēl nekad neko nebūtu dzirdējis. Jo tu ar savu neticību dari šos dārgos, mierinošos, žēlastības pilnos vārdus par meliem, parādīdams, ka neuzskati tos par patiesību. Tā ir tik liela negoda un necieņas izrādīšana Dievam, ka vēl lielāku grēku tu droši vien nevarētu izdarīt. Bet, ja tici Dieva laipnībai un mīlestībai, tad nav iespējams, ka tava sirds no prieka Dievā nesāktu smieties, nekļūtu brīva, droša un bezbailīga.