12.14. Mārtiņa Lutera svēto Rakstu apceres katrai dienai, 14. decembris 

Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Visuvarenais Dievs, Mūžīgais Tēvs un Miera valdnieks. (Jes. 9:5)

Kristus tiek saukts par Brīnumu, jo viss, ko Viņš dara savā kristīgajā Baznīcā, ir brīnumaini un neparasti. Kristīgajai Baznīcai, jā jau sacīts, ir brīnumaina taisnība un svētums, kas apslēpts visai mūsu saprašanai. Bet, kad jānes krusts, viss notiek vēl brīnumaināk un neparastāk. Jo kristietim, kas ir kristīts un apliecina Kristu, pasaulē ir jācieš un jātiek vajātam Kristus un Evaņģēlija dēļ. Par Padoma devēju Kristus tiek saukts tādēļ, ka Viņš ir uzticams padomdevējs, kas spēj dot labu padomu visās vajadzībās, ik reizi, kad nepieciešams padoms, izpratne un mierinājums. Jo, kā Kristus brīnumainā veidā vada un valda savu svēto Baznīcu, kad tai jānes grēks, krusts, bēdas, kauns, negods un vajāšanas, tāpat Viņš ar labu, uzticamu padomu stāv klāt savai Baznīcai un palīdz tai visās ciešanās. Kristus tiek saukts arī par Spēku, tādēļ, ka – likdams mums pieredzēt dažādas nelaimes, ļaudams velnam mūs mocīt no iekšienes, bet pasaulei no ārienes, tajā pašā laikā ar Savu uzticamo padomu un svēto Vārdu mūs stiprinādams visās šajās ciešanās – Viņš reiz ar lielu spēku vedīs ārā no tām. Viņš tiek saukts arī par Varoni, par Cīnītāju. Mēs, vācieši, par varoni saucam milzi, kam pietiek spēka, lai izcīnītu grūtas cīņas, kas satriec ienaidniekus, kuri pulcējas viņam visapkārt. Šādi pravietis norāda, ka šis Kungs un Ķēniņš cīnās ar saviem ienaidniekiem.