12.12. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 12. decembris 

Bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. (Jņ. 1:17 )

Kad bauslība saka tavai izbiedētajai sirdsapziņai: tas un tas tev ir pavēlēts, taču tu to neesi darījis; par to tev nāksies atbildēt – šajā cīņas laikā un nāves bailēs ir īstais laiks un nepieciešamība rast ticības drosmi, kas ar visu savu spēku izlaužas cauri visām bailēm, stājas pretī bauslībai un droši saka: mīļā bauslība, vai tu vien esi Dieva vārds? Vai tad arī Evaņģēlijs nav Dieva vārds? Vai tad apsolījumam pienācis gals? Vai Dieva žēlastība ir izsīkusi? Tādēļ – kad bauslība mani apsūdz, apliecinot, ka esmu grēcinieks, kas ierakstīts Dieva parādnieku sarakstā, man jāatzīst, ka tā patiesi ir; taču šis secinājums: tādēļ tu esi pazudis – man nav jāpieņem, bet stiprā ticībā jāturas tam pretī un jāsaka: pēc bauslības sprieduma es gan esmu nabaga nolādēts grēcinieks; taču es apelēju pie Evaņģēlija. Jo Dievs ir devis ne tikai bauslību vien, bet vēl arī citu Vārdu, ko sauc par Evaņģēliju; tas ar savu žēlastību dāvā man grēku piedošanu, taisnību un dzīvību.