12.11. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 11.decembris 

Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī. (1. Moz. 3: 15)

Šie ir vārdi, kuros skaidri izteikts spriedums sātanam; tajos visiem dievbijīgiem cilvēkiem tiek sniegts drošs mierinājums. Velnam pretī stājas Dieva Dēls, un šīs aizsardzības dēļ Baznīca ir drošībā. Tomēr sātans vēl nemitas trakot savā negantajā naidā pret šo sievas dzimumu. Kad Kristus guļ šūpulī, velns ar Hēroda starpniecību jau tīko pēc Viņa dzīvības, tā ka Viņam nākas dzīvot Ēģiptē, pagānu vidū. Vēlāk šis ienaidnieks izmēģina visu, kas vien ir viņa spēkos, līdz beidzot Ģetzemanes dārzā nodod Viņu jūdiem, liek Viņu satvert un sist krustā. Tik briesmīgā naidā velns ir iededzies pret Dieva Dēlu. Bet nu viņš redz, ka Kristus sēž pie Dieva labās rokas un ir izvairījies no visām ienaidnieka bultām, tādēļ ar visu savu neremdināmo niknumu vēršas pret Baznīcu. Nabaga Baznīcai nebūs miera, jo tā negrib paklausīt sava Kunga Jēzus Kristus ienaidniekiem. Un kā tad citādi Baznīca varētu rīkoties? Papēdī kodējs- velns- negrib palikt mierā, nedz ļaut baudīt mieru mūsu Kungam, kas saminis viņa galvu. Savukārt mūsu Kungs negrib paciest šos kodienus papēdī. Esi gudrs un nejaucies šajā strīdā, citādi saņemsi savu šķīrēja algu – Kristus tevi nolādēs un velns saplosīs. Tādēļ ļauj, lai viss notiek tā, kā notiek, nejaucies lietās, kas nav tavā ziņā – tu nevarēsi samierināt Kristu ar Beliālu. Viņu savstarpējais naids ir pārāk liels. Vienam galu galā jāiet bojā, bet otram jāpaliek – citādi nevar notikt. Pati lielākā muļķība pasaulē ir – vēlēties savienot Kristu ar Beliālu, dievbijīgo un bezdievi.