12.06. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 6.decembris 

Sakait Ciānas meitai: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs (Mt. 21: 5)

Nebīsties! Viņš nenāk tā, kā nāca pie Ādama, Kaina, babiloniešiem, Sodomas un Gomoras iedzīvotājiem, nedz arī tā, kā nāca pie Israēla tautas Sinaja kalnā. Viņš nenāk savā bardzībā, negrib tevi tiesāt, nedz atprasīt parādu. Visas dusmas ir rimušas, palikusi vienīgi laipnība un lēnprātība. Šoreiz Viņš izturas pret tevi tā, lai tava sirds sajustu prieku, mīlestību un pilnīgu paļāvību – lai turpmāk vari turēties pie sava Dieva un meklēt pie Viņa patvērumu daudz vairāk, nekā agrāk esi no Viņa baidījies un bēdzis. Kristus ir ne vien atpestījis mūs no grēka, nāves un elles varas, kļūdams par mūsu ķēniņu, bet Viņš ir arī darījis pats sevi par mūsu īpašumu, lai viss, kas Viņam pieder, piederētu arī mums – kā Sv. Pāvils saka: “ Viņš jau savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas?”(Rom.8:32). Tā nu Ciānas meita saņem no Kristus divus dārgumus: pirmais ir – ticība un Svētais Gars sirdī. Šī dāvana dara mūs šķīstus un brīvus no grēka. Otrs ir – pats Kristus. Tādēļ Ciānas meita var lepoties ar Kristu kā ar savu mantojumu, itin kā viņai piederētu viss, kas pieder Kristum. Sv. Pāvils par to saka:” Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki.”(Rom.8:17)