4.decembris
Raugies nu no debesīm, Kungs, skaties lejup no Sava svētā godības mājokļa! Mēs, cilvēki neko nezinām par Tavu varenību, un tomēr ilgojamies pēc Tavas mīlestības un žēlastības. Tu , kungs, esi mūsu Tēvs. No pasaules pirmsākuma Tu biji Pestītājs tiem, kas Tevi meklēja. Kādēļ Tu, Kungs, mums ļāvi nomaldīties no Taviem ceļiem, un nocietināji mūsu sirdis, ka Tevis vairs nebīstamies. Nāc atkal pie saviem kalpiem, pie savas tautas, kas Tev pieder! Mums klājas kā tādiem, pār kuriem Tu it kā nemūžam nebūtu valdījis, un kas nav saukti pēc Tava vārda. Ak, kaut Tu pāršķeltu debesis un nonāktu zemē, ka kalni sakustētos Tava vaiga priekšā! Kā uguns sadedzina žagarus un ūdens virs pavarda vārās – tā Tavs vārds lai kļūtu pazīstams Taviem pretiniekiem, un lai pagāni drebētu Tavā priekšā! Tu dari brīnumus, kas pārsniedz mūsu cerības: kaut Tu nonāktu zemē, un kalni sakustētos Tava vaiga priekšā! Bet Tu mums esi atsvešinājies, kad gribējām bez Tevis dzīvot. Tagad mēs esam kā nešķīsti, un mūsu dievbijība ir kā sārņains tērps. Mēs novīstam kā lapas, un mūsu grēki mūs aizrauj kā vējš. Katrs dzīvo, it kā Tevis nebūtu. Nav neviena, kas piesauc Tavu vārdu, kas uzmostas un turas pie Tevis, jo Tu mums apslēp Savu vaigu un mūs atstāj, ka mēs nonīkstam savos grēkos. Bet, ak, Kungs, Tu taču esi mūsu Tēvs! Mēs esam māls, bet Tu mūsu veidotājs – podnieks. Mēs visi esam Tavu roku darbs. – Jesaja 63:15-19; 15 Raugies no debesīm lejup un skaties šurp no Sava svētā godības mājokļa! Kur ir Tava bardzība un Tava vara? Tavas sirds trauksme un Tava žēlastība tomēr turas pret mani!16 Tu taču patiesi esi mūsu Tēvs. Ābrahāms nekā nezina par mums, Israēls mūs nepazīst. Tu, Kungs, esi mūsu Tēvs, mūsu Pestītājs: jau no seniem laikiem tas ir Tavs vārds.17 Kādēļ Tu, Kungs, mums ļāvi nomaldīties no Taviem ceļiem un nocietināji mūsu sirdis, ka Tevis vairs nebīstamies? Piegriezies mums atkal Savu kalpu dēļ, to cilšu dēļ, kas ir Tavs īpašums! 18 Tikai īsu laiku Tava Tev svētītā tauta valdīja pār savu mantojumu, tad mūsu pretinieki atkal samina Tavu svēto vietu. 19 Mums klājās kā tādiem, pār kuriem Tu it kā nemūžam nebūtu valdījis un kas nav saukti pēc Tava Vārda. Jesaja 64:1,3-8 1Ak, kaut Tu pāršķeltu debesis un nonāktu zemē, ka kalni sakustētos Tava vaiga priekšā! 3 kad Tu dari lielus brīnumus, kas pārsniedz mūsu cerības! Kaut Tu nonāktu zemē, ka kalni sakustētos Tava vaiga priekšā!4 Kopš mūžīgiem laikiem nav dzirdēts un piedzīvots, neviena acs to nav redzējusi, ka bez Tevis būtu vēl kāds cits Dievs, kas tā palīdz tiem, kas paļaujas uz viņu. 5 Tu labprāt nāc pie tā, kas taisnību dara ar prieku, pie tiem, kas Tavos ceļos piemin Tevi. Bet tomēr? Ir iedegušās Tavas dusmas, jo mēs esam grēkojuši, būdami Tev vienmēr neuzticīgi un no Tevis atkrītot.6 Tā mēs visi esam palikuši kā nešķīsti, un visa mūsu taisnība ir kā sārņains tērps. Mēs novīstam kā lapas, un mūsu grēki mūs aizrauj kā vējš. 7 Un nav neviena, kas piesauc Tavu Vārdu, kas uzmostas un tveras pie Tevis, jo Tu apslēp mums Savu vaigu un atstāj mūs, ka mēs nonīkstam savos grēkos. 8 Bet, ak, Kungs, Tu taču esi mūsu Tēvs! Mēs esam māls, bet Tu mūsu veidotājs, mēs visi esam Tavu roku darbs.
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 73 mēn.
Astere / pirms 75 mēn.
Jānis / pirms 75 mēn.
guntabl / pirms 76 mēn.
Armands / pirms 77 mēn.