119. E.Grīslis. Pārdomas par 2.Kor.12:7 

„Lai netaptu iedomīgs, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani ar dūrēm, ka netopu iedomīgs.” Pāvila otrā vēstule korintiešiem 12:7

***

Pāvils uzskata slimību par ļaunumu, bet tūlīt arī atzīst šī ļaunuma labo pusi. Slimība ir sāpju cēlonis; un tās Pāvilam ir bijušas lielas sāpes, kā dzelonis miesā. Bet šis dzelonis ir arī izdarījis ko labu, proti, palīdzējis Pāvilam augt pazemībā un izvairīties no iedomības. Kamēr mēs esam jauni un skaisti (un ne tikai vairs skaisti!), kamēr spēka diezgan un ķermenis spriegs un lokans, mēs, mazākais spējam veiksmīgi vadīt savas dzīves laiviņu. Bet tad ieduras slimības dzelonis. Un pēkšņi mēs atskārstam, ka mēs vairs kaut ko nespējam. Pamazām šī mūsu nevarēšana pieaug. Nu mēs sākam apjaust, cik vājš ir cilvēka dabiskais spēks, un cik nepieciešams žēlastības spēks, kas nāk no Dieva. Tas mums palīdz paciest un būt stipriem, neskatoties uz mūsu vājumu. Kad esam pieķērušies pie Kristus siltās rokas, mēs vēl daudz ko varam. Bet nu mēs zinām, ka ne mēs esam tie varētāji, bet, ka Viņš var un spēj, un dara caur mums. Tā kā žēlastības spēks no debesīm ir daudz varenāks par mūsu miesas spēku, tad gali galā esam ieguvēji. Bet tā nav rotaļājoties iegūta atziņa!

***

Mīļais Debesu Tēvs, Tu, kas esi visuvarens pasaules radītājs un visužēlīgs mūsu Pestītāja Jēzus Kristus sūtītājs: dāvā mums sava Svētā Gara spēku, lai mēs savas miesas vājību izmainītu pret ticības lielo spēku un Tev turpinātu kalpot ar neatslābstošu degsmi. Āmen.