119. dziesma (81.-104.pants) 

(81) Mana dvēsele

tvīkst Tavas glābšanas,

uz Tavu vārdu

es ceru!

(82) Tvīkst manas acis par to,

ko Tu esi teicis,-

kad Tu mani mierināsi?

(83) Esmu palicis

kā izkaltis ādas maiss,

bet Tavus likumus

es neaizmirstu!

(84) Cik vēl

jāgaida

Tavam vergam -

kad Tu spriedīsi

maniem vajātājiem tiesu?

(85) Bezdievji man

izrakuši bedres,

tie vis nedara

pēc Tavas mācības!

(86) Visi Tavi baušļi

ir patiesi,

bet uz viltu ir mani vajātāji -

palīdzi man!

(87) Tie gandrīz izdeldēja

mani no zemes,

bet es Tavus rīkojumus

nepametu!

(88 ) Dari mani dzīvu

Savā žēlastībā,

un es ievērošu

Tavas liecības!

(89) Kungs,

Tavs vārds

uz mūžiem

debesīs!

(90) Uz audžu audzēm

ticība Tev -

Tu radīji zemi,

un tā vēl ir!

(91) Visi gaida

uz Tavu tiesu šodien,

jo visi ir

Tavi vergi!

(92) Ja Tava mācība

nebūtu mana līksme,

tad pagalam es būtu

savās ciešanās!

(93) Nemūžam neaizmirsīšu

Tavus rīkojumus,

jo ar tiem

Tu mani dari dzīvu!

(94) Es – Tavs,

glāb mani,

jo es tiecos

pēc Taviem norādījumiem!

(95) Ļaundari gaida jau

iznīdēt mani,

bet es prātoju

par Tavām liecībām!

(96) Pat pilnībai

esmu redzējis galu,

bet Tavi baušļi

plešas bez gala!

(97) Kā es Tavu mācību mīlu! -

visu dienu

par to vien domāju!

(98 ) Par maniem naidniekiem

mani gudrāku dara Tavi baušļi,

mūžam tie mani!

(99) Par saviem skolotājiem

es gudrāks,

jo Tavas liecības

man ir pārdomām!

(100) Par vecajiem

es prātīgāks,

jo Tavus rīkojumus

es pildu!

(101) Uz ļaunas takas

es kāju nesperu,

tā es turos

pie Tava vārda!

(102) No Tavām tiesām

es nenovēršos,

jo Tu pārmāci mani!

(103) Cik manām aukslējām

gardi Tavi vārdi,

kā medus tie

manai mutei!

(104) No Taviem rīkojumiem

man saprašana,

tādēļ es nīstu

visus melu ceļus!