116. dziesma 

Mīlu Viņu,

jo izdzirda Kungs

manu balsi,

manu gaušanos,

(2) Viņš man pievērsa

Savu ausi-

visu mūžu

es saukšu:

(3) turēja mani

nāves saites,

pazemes cilpas

sagrāba mani,

es sastapu

postu un likstas!

(4) Tad es piesaucu

Kunga Vārdu:

ak, mans Kungs,

jel glāb mani!-

(5) Žēlīgs ir Kungs

un taisnīgs,

jā, mūsu Dievs

ir līdzcietīgs.

(6) Sarga

vientiešus Kungs-

es biju pagalam,

bet Viņš mani glāba!-

(7) Dvēsele,

topi atkal rāma-

jo Kungs

dāsns pret tevi!

(8 ) Tu manu dvēseli

glābi no nāves,

manas acis-

no asarām,

manas kājas-

no klupšanas,

(9) ka varu staigāt

Kunga priekšā

dzīvajo zemē!

(10) Es ticēju

arī, kad teicu:

ak, cik es piemeklēts!-

(11) Es sacīju

savā mulsumā:

ik cilvēks viļ!-

(12) Kā es lai atlīdzinu

manam Kungam

visu Viņa dāsnumu

pret mani?!

(13) Pestīšanas kausu

es celšu,

Kunga Vārdu

es piesaukšu,

(14) ko solījis Kungam,

es samaksāšu

visas Viņa tautas priekšā!

(15) Dārgi atprasa Kungs

par Savu svētīgo nāvi!

(16) Ak, Kungs,

es taču Tavs vergs,

es – Tavs Vergs,

Tavas verdzenes dēls,

Tu esi noņēmis

manas važas!

(17) Tev es upurēšu

pateicības upuri,

Kunga Vārdu

es piesaukšu,

(18 ) ko solījis Kungam,

es samaksāšu

visas Viņa tautas priekšā-

(19) Kunga nama

pagalmos,

tavā viducī,

Jeruzāleme!

Slaviniet Kungu!