113. E.Grīslis. Pārdomas par 2.Kor.8:11-12 

„Tagad pabeidziet iesākto darbu, lai labajai gribai seko arī izpildīšana pēc iespējas. Jo, kur ir laba griba, tā ir apsveicama ar to, cik tā spēj; vairāk nevar sagaidīt.” Pāvila otrā vēstule korintiešiem 8:11-12

***

Ko nevar celt, to nevar nest – arī ticības dzīvē. Ja mēs savas garīgās augšanas pašā sākumā uzņemamies darbus, kas iespējami tikai ticībā nobriedušiem cilvēkiem, mēs ātri vien piedzīvosim, ka mūsu labā griba paliek neīstenota. Bieži vien liekas, ka problēma ir sastopama nevis nevarēšanā, bet negribēšanā. Mēs pat nemēģinām, vai varam pacelt, bet tikai deklarējam, ka tas mums par smagu un tādēļ nav panesams. Varbūt mēs spējam gluži labi to padarīt – ja tikai pamēģinātu. Citiem vārdiem, ir ļoti iespējams, ka mūsu dvēselēs jau mājo daudzas un dažādas Dieva dotas dāvanas, ar kurām mēs varētu strādāt brīnišķus darbus, bet mēs tās vienkārši atstājam novārtā un tādēļ sarūsēšanai. Esmu novērojis, ka cītīgi studenti ar rūpīgu darbu ne tikai iesniedz lieliskus rakstu darbus, bet pamazām attīstās un pieaug par radošiem cilvēkiem, kas tiek priekšā daudziem slaistīgiem kaut ļoti apdāvinātiem cilvēkiem. Tā ir noteikti arī ticības lietās. Dievs atbalsta tos, kas meklē Viņam kalpot. Dievs palīdz dzīvot īsti kristīgu dzīvi. Vai mēs patiešām esam izmēģinājuši, ko spējam padarīt?

***

Mīļais Debesu Tēvs! Tu esi mūs radījis ar daudzām spējām un apdāvinājis ar savām žēlastības dāvanām. Uzturi mūs ticībā un mīlestībā, lai mēs liktu lietā visas Tavas dāvanas Tev par godu un mūsu līdzcilvēkiem par svētību. Āmen.