112. E.Grīslis. Pārdomas par 2.Kor.6:4-7 

„Bet mēs visās lietās parādāmies kā Dieva kalpi, lielā pacietībā, bēdās, darba grūtībās, bailēs, Sitienos, cietumā, uztraukumā, grūtā darbā, bezmiega naktīs, badā, Šķīstībā, atziņā, lēnprātībā, laipnībā, Svētajā Garā, neviltotā mīlestībā, Patiesības vārdā, Dieva spēkā; Ar taisnības ieročiem pa labi un pa kreisi.” Pāvila otrā vēstule korintiešiem 6:4-7

***

Baznīcā bez mācītāja ir vēl vesela virkne ievērojamu un nepieciešamu amatu, kuru pildītāji ir Dieva kalpi un kalpones. Arī aktīva piederība pie draudzes ir šādas kalpošanas izpausme. Bet bieži vien mēs tikai skatāmies ārpusīgi uz amatiem un piederību. Pāvils uzskaita dzīves situācijas un pārdzīvojumus, kuros parādās atšķirība starp īstiem kalpiem un kalponēm, kā arī šo titulu veltīgiem valkātājiem. Citiem vārdiem, jau mūsu dzīves ceļā mēs paši ar savu izrīcību sagatavojamies Kristus spriedumam. Kristus spriedums mūs nepadara ne par ļauniem, ne par labiem. Viņa spriedums tikai kā spilgts prožektora staru kūlis redzami un nepārprotami apgaismo, kas mēs patiesi esam un kur tādiem cilvēkiem kā mums pienāksies pavadīt savu mūžību. Ja nebūtu jāiet cauri šim izvērtes brīdim pie Kristus soģa krēsla, tad jau būtu ērtāki ticību un tās darbus vienkārši liekuļot. Bet liekuļošana neizdosies, jo Dievu jau nevar apmānīt. Arī no nāves nevar izvairīties; tādēļ ātrāk vai vēlāk, kaili miesās un dvēselēs, mēs tiksim izvērtēti, svērti un tiesāti. Tādēļ centīsimies būt par patiesiem kalpiem un kalponēm!

***

Mīļais Kristu! Palīdzi man Tev kalpot manu iespēju robežās: būt uzticīgam tev gan manas dzīves sīkumos, gan arī lielos darbos. Par visu vairāk paglāb mani no savtības un no slinkuma, lai es lieki netaisnotos un laiski nedzīvotu. Āmen.